Durbes novada domei jāatmaksā ES fondu un valsts līdzfinansējums 10 943 eiro apmērā

Rīga, 13.marts, LETA. Durbes novada domei būs jāatmaksā pārmaksātais Eiropas Savienības (ES) fondu un valsts līdzfinansējums 10 943 eiro apmērā, otrdien lēma Ministru kabinets.

Valdība uzklausīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto ziņojumu par Kohēzijas politikas ES fondu investīciju progresu līdz 2017.gada 31.decembrim un 2018.gada februāra ikmēneša operatīvo informāciju.

Ziņojumā minēts, ka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) 2016.gada 5.maijā informēja Durbes novada domi, ka tās īstenotajā projektā "Durbes pilsētas vēsturiskā centra ēku atjaunošana" saņemtais līgumsods par rekonstrukcijas darbu līguma izpildes termiņa kavējumu ir uzskatāms par projekta ietvaros gūtiem ieņēmumiem un projektā faktiski radušos izmaksu apmērs ir mazāks nekā atbalsta finansējums, kuru LIAA ir izmaksājusi domei. LIAA ieskatā, ir notikusi atbalsta finansējuma pārmaksa un Durbes domei būtu jāatmaksā pārmaksātais finansējums 10 942,86 eiro apmērā, no kuras lielākā daļa ir Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) finansējums - 10 568,96 eiro apmērā, bet valsts budžeta dotācija ir 373,9 eiro.

Ministru kabinets nolēma aicināt Durbes novada domi atmaksāt 2007.-2013.gada plānošanas perioda ERAF projekta "Durbes pilsētas vēsturiskā centra ēku atjaunošana" pārmaksāto atbalsta finansējumu 10 942,86 eiro atbilstoši LIAA lēmumam.

Tāpat valdība pieņēma zināšanai, ka Kultūras ministrija (KM) līdz šā gada 1.maijam lēmuma pieņemšanai Ministru kabinetā plāno iesniegt izvēlēto nacionālās koncertzāles Rīgā projekta īstenošanas modeļa risinājumu specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu" ietvaros.

FM iepriekš informēja, ka 2017.gads ES fondu ieviešanā ir bijis intensīvāks par 2016.gadu, taču 2018.gads solās būt vēl aktīvāks. Turklāt projektu kavējumu novēršanai tiks ieviesta stingrāka disciplīna. Turpmāk nozīmīga loma būs darbu izpildītāju kapacitātei un kvalitātei, lai projektus varētu sekmīgi ieviest un sasniegt cerētos rezultātus noteiktajos termiņos.

FM valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards norādīja, ka ministrija un Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA), vērtējot potenciālo projektu iesniedzēju ikmēneša prognožu izpildi, ir secinājusi, ka līdz šim kopumā šīs prognozes ir bijušas pārāk optimistiskas.

"Panākt labāku publisko resursu pārvaldību varam, tālāk pilnveidojot plānošanas efektivitāti. Primāri veicamas padziļinātas apmācības, prognožu dinamikas analīze un uzraudzība, tādējādi nodrošinot pozitīvu ietekmi uz ES fondu investīciju progresu kopumā," pauda Eberhards.

Plānoto papildu disciplīnas pasākumu mērķis ir stiprināt valsts budžeta līdzekļu efektīvu plānošanu un ieguldīšanu. Paredzēts, ka no šā gada 1.septembra projektu izdevumu attiecināmības termiņu būs iespējams pagarināt kopumā uz laiku līdz sešiem mēnešiem. Tāpat, ja kalendārā gadā iesniegto maksājumu pieprasījumu summa būs mazāka par 75% no plānotā, projektam proporcionāli konstatētajai novirzei varēs tikt samazināts ES fonda un valsts budžeta līdzfinansējums. Vienlaikus tiks paredzēti gadījumi, kad plānu izpildes novirzes tiks uzskatītas par objektīvi pamatotām.

CFLA līdz šī gada 1.septembrim veiks intensīvu darbu ar visu projektu finansējuma saņēmējiem, atkārtoti dodot iespēju aktualizēt projektu maksājumu pieprasījumu iesniegšanas grafiku. FM uzsvēra, ka nepieciešams kopīgi panākt reālistiskas prognozes, izglītot projektu īstenotājus un stiprināt viņu kapacitāti, kā arī praktiski apzināt nozīmīgākos katra projekta riskus un konsultatīvi palīdzēt īstenotājiem, lai jau savlaicīgi mazinātu risku iestāšanos vai ietekmi.

Savukārt, novērtējot līdz šim sasniegto, konstatēts, ka 2017.gadā ES fondu ieviešana ir kļuvusi intensīvāka. Līdz šā gada 7.martam CFLA ar finansējuma saņēmējiem ir noslēgusi projektu līgumus par 2,6 miljardiem eiro ES fondu finansējuma, kas ir 59% no kopējā šajā periodā pieejamā ES fondu atbalsta 4,4 miljardu eiro apmērā.