Lembergs: Lēmums bez nopietnas izvērtēšanas sākt pāreju uz mācībām latviešu valodā ir vēlētāju balsu "makšķerēšana"

Ventspils, 23.janv., LETA. Lēmums par pāreju uz mācībām latviešu valodā mazākumtautību skolās, pirms tam neveicot nopietnu analīzi par skolu gatavību šādām izmaiņām, ir politisks un orientēts uz vēlētāju balsu "makšķerēšanu" šī gada rudenī gaidāmajā Saeimas vēlēšanās, šodien preses konferencē savas bažas pauda Ventspils mērs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij").

Pirms jebkādu svarīgu lēmumu pieņemšanas ir nepieciešams veikt rūpīgu analīzi un situācijas izvērtējumu, kas šajā gadījumā nav darīts, uzskata Lembergs.

"Katrs no jums, kad iebrien jūrā, izvērtē - var peldēt uz trešo sēkli vai nevar. Parasti jūs droši vien nepeldat uz trešo sēkli - izvērtējat savus spēkus un jūtat, ka varētu netikt atpakaļ, un tas ir pareizi. Ir, kas izvērtē spēkus, un pārpeld pāri arī Lamanšam, bet mēs ar jums nebūsim starp tiem," salīdzināja Lembergs. Viņaprāt, tēlaini izsakoties, arī jautājumā par pāreju uz mācībām valsts valodā lēmums pieņemts, nedomājot vai varēs "aizpeldēt uz trešo sēkli un atpeldēt atpakaļ".

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nav veikusi mazākumtautību skolu vērtējumu no viedokļa, cik gatavi izmaiņām ir pedagogi katrā skolā, mācību programmas un metodika, kā arī paši skolēni un vecāki, norādīja Lembergs.

"Ja gatavība kādā aspektā šobrīd nav pienācīga, tad jautājums, ko un kā darīt, lai tā būtu pienācīga tad, kad šī pāreja notiek. Protams, šāda veida anlītiska pieeja un apzināts, izsvērts lēmums nav raksturīgi. Ļoti bieži politiķiem gribas parādīt savus muskuļus, ka, lūk, mēs, vairākums, pieņemsim lēmumu, un jūs, mazākums, varat "ieskrieties". Mēs runājam par demokrātiju un demokrātisku sabiedrību. Demokrātiska sabiedrība ir nevis tā, kur uzvar vienmēr vairākums, bet tā, kur ņem vērā mazākuma viedokli," sacīja Lembergs.

Arī Ventspils mēra rīcībā neesot nekādas analīzes par mazākumtautību skolu gatavību šādām izmaiņām. "Līdz ar to es izsaku savas bažas, ka šis lēmums ir politisks, saistīts ar vēlēšanām 2018.gadā un orientēts uz vēlētāju balsu "makšķerēšanu", kur [partijas] sacenšas savā starpā, kurš būs lielāks nacionālis - Nacionālā apvienība, "Vienotība", arī Zaļo un zemnieku savienība, droši vien vēl kādi pievienosies, kas ir parlamentā. Es uzskatu, ka šādā veidā sociāli jūtīgus lēmumus nedrīkst pieņemt, jo mēs vismaz Ventspils pašvaldībā cenšamies tā nedarīt," sacīja Lembergs, šādu pieeju lēmumu sagatavošanā un pieņemšanā raksturojot kā "bezatbildīgu un neprofesionālu".

Kā ziņots, Ministru kabinets otrdien piekrita no 2019.gada 1.septembra vispārējās izglītības iestādēs sākt pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā.

Valdība šodien piekrita grozīt Izglītības likumu un Vispārējās izglītības likumu, abos normatīvajos aktos iekļaujot nosacījumus, kas jāsasniedz, lai nodrošinātu pāreju uz mācībām latviešu valodā, pārmaiņas noslēdzot 2021./2022.mācību gadā.