Prognozē, ka "KVV Liepājas metalurga" aktīvus varētu sākt realizēt ne agrāk par 2017.gada pavasari
"Patlaban šķiet, ka ražotni varētu pārdot kā vienotu veselumu vienam investoram. Pastāv iespēja arī pārdot velmētavu un tēraudkausēšanas cehu atsevišķi," skaidroja Loginovs.
Vienlaikus viņš pieļāva iespēju, ka valsts līdzekļu atgūšana no "KVV Liepājas metalurga" varētu notikt arī pēc 2017.gada, jo patlaban investoru interese par uzņēmumu ir zema, ņemot vērā smago situāciju pasaules metalurģijas nozarē.
"FeLM" prognozē, ka nākamgad "KVV Liepājas metalurga" aktīvu uzturēšana valstij izmaksās vidēji 250 000 eiro mēnesī.
"Tie ir pieticīgi aprēķini, jo, piemēram, uzņēmuma tēraudkausēšanas krāsns uzturēšana darba kārtībā atkarībā no sezonas izmaksās no 187 000 eiro līdz 290 000 eiro mēnesī. Tāpat ir paredzēts, ka tiks saglabātas 150 darbvietas, lai uzturētu un apsargātu uzņēmumu," sacīja Loginovs.
Patlaban rūpnīca tiek uzturēta no līdzekļiem, ko "FeLM" aizdevuma veidā piešķīrusi PA. Turpmākajā maksātnespējas procesā tam līdzekļus atvēlēs nodrošinātie kreditori.
Uz deputātu jautājumu, vai nebūtu izdevīgāk demontēt un pārdot tikai krāsni, Loginovs sacīja, ka tad to varētu izdarīt tikai par lūžņu cenu. Loginovs sacīja, ka varētu kā lūžņus pārdot arī visu rūpnīcu un, tā kā šī ir ļoti metālietilpīga ražotne, par lūžņiem arī varētu saņemt desmitus miljonu eiro. Tomēr patlaban tikšot meklēts investors.
Patlaban valsts prasījuma tiesības pret "KVV Liepājas metalurgu" ir 66,27 miljoni eiro.
LETA jau ziņoja, ka "KVV Liepājas metalurga" administrators Guntars Koris sācis pieņemt maksātnespējīgā uzņēmuma kreditoru prasījumus. Kreditori savus prasījumus var pieteikt līdz 21.oktobrim.
Patlaban notiek maksātnespējīgā "KVV Liepājas metalurgs" mantas inventarizācija. To plānots pabeigt oktobrī, kam sekos uzņēmuma mantas pārdošanas plāna izstrāde un saskaņošana ar kreditoriem.
Jau vēstīts, ka Liepājas tiesa 16.septembrī pasludināja "KVV Liepājas metalurgu" par maksātnespējīgu.
Tāpat vēstīts, ka 22.martā valdība nolēma atļaut Privatizācijas aģentūrai dibināt sabiedrību, kurai Valsts kase cedēs valsts prasījumu pret "KVV Liepājas metalurgu". Cesijas līgums paredz, ka tiek cedēts valsts pamatsummas prasījums pret "KVV Liepājas metalurgu" ar visiem nodrošinājumiem un blakus prasījumiem. Šāds risinājums tika atbalstīts, pamatojoties uz konsultanta SIA "Deloitte Latvia" ieteikumu.
Cesijas līgums paredz, ka "FeLM" pakāpeniski nodrošinās valsts līdzekļu atgūšanu, restrukturizējot valsts prasījumu, kā arī izvērtējot nepieciešamību restrukturizēt uzņēmuma pamatdarbību kopumā.
Šā gada 17.maija un 24.maija Ministru kabineta sēdēs tika izskatīts Privatizācijas aģentūras un "FeLM" sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un Finanšu ministriju sagatavotais ziņojums par aktuālo situāciju saistībā ar "KVV Liepājas metalurga" parādu restrukturizāciju. Valdība pieņēma zināšanai, ka "KVV Group" piedāvātie saistību restrukturizācijas nosacījumi nav pieņemami un jāstrādā pie citiem risinājumiem uzņēmuma darbības atjaunošanai. "KVV Group" izteiktie priekšlikumi paredzēja būtisku valsts līdzdalību uzņēmuma darbībā bez uzņēmuma vadības kontroles nodošanas, kā arī nodokļu atlaides un citus pasākumus, kas var tikt vērtēti kā neatļauts valsts atbalsts.
Tāpat valdība tika informēta, ka "KVV Group" nespēs nodrošināt pašas izstrādātā uzņēmuma "KVV Liepājas metalurgs" konservācijas plāna izpildi, jo tas prasītu papildu ieguldījumus, kurus "KVV Group" nav gatava veikt. "KVV Group" arī norādījusi, ka pašreizējās tirgus konjunktūras apstākļos ražošanas atsākšana nav pamatota.
Savukārt Ukrainas "KVV Group" ir paziņojis, ka gatavojas sūdzēties par Latviju Eiropas Komisijas antimonopola un korupcijas apkarošanas komitejās, kas varot novest pie tā, ka Latvijai tiks uzlikts 150 līdz 300 miljonu eiro sods.
Uz sarakstu
