Rūpniecības apjoms Liepājā audzis par 6,2%

Pēc viņa teiktā, šī gada pirmajā pusgadā Liepājā saražota produkcija 139 miljonu eiro apjomā, kas veido 3,9% no kopējā Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP). "Tas ir pietiekami liels rādītājs, ja salīdzinām ar citām pilsētām. Ārpus Rīgas tas ir lielākais rādītājs," intervijā radio uzsvēra Liepājas mērs.

Vienlaikus Sesks atzina, ka pirmajā pusgada rūpniecības produkcijas apjomu tendence Liepājā ir bijusi lēnāka nekā pirms gada. Viņš skaidroja, ka nozari ietekmē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas SIA "Kolumbija Ltd" finansiālās problēmas - vasaras periodā uzņēmuma darbība tika apturēta, bet patlaban tā ir atjaunota.

Liepājas mērs atgādināja, ka minētais zivju pārstrādes uzņēmums finansiālas grūtības piedzīvoja Krievijas sankciju dēļ. "Nav tik viegli šādam uzņēmumam atrast citus tirgus. Turklāt uzņēmums arī cieta no banku krīzes, no "Trasta Komercbankas" bankrota. Līdz ar to šis uzņēmums nav tajā labākajā situācijā," atzina Sesks, uzsverot, ka "uzņēmuma nākotne ir lielā mērā atkarīga no "Trasta Komercbankas" likvidatora".

Tāpat rūpniecības apjoma augšanas tempu ietekmējot AS "Tosmares kuģubūvētava" maksātnespējas process.

Seska vērtējumā, kopumā rūpniecības rādītāji Liepājā ir pozitīvi. Arī jauni uzņēmumi Liepājā veido un paplašina savas ražotnes, Karostas industriālā parkā tiek būvēta jauna ražotne, tiek paplašinātas vairākas esošās, klāstīja pilsētas mērs.

Viņš uzsvēra, ka ražošanas nozarei Liepājā ir labas perspektīvas, ņemot vērā arī to, ka blakus darbojas osta un saražoto produkciju nu jau piecas reizes nedēļā var aizvest arī uz Vāciju ar prāmi, bet no netālu esošās Ventspils produkciju pa jūru var aizvest uz Skandināviju.

Lūgts komentēt augustā parakstīto nodomu protokolu par industriālā parka attīstību AS "KVV Liepājas metalurga" teritorijā, pilsētas mērs norādīja, ka valsts šajā procesā, izsniedzot galvojumu, ir pazaudējusi finanšu resursus. "Privatizācijas aģentūrai (PA) ir uzdots pārdot uzņēmumu, lai atgūtu valstij naudu, tas ir viens aspekts. Otrs aspekts, uz kuru pilsētas dome un Latvijas investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) vedina Ekonomikas ministriju (EM) - lai šajā teritorijā, kas izmantojama ne tikai metalurģijas vajadzībām, attīstītu jaunus uzņēmumus."

Piemēram, bijušo tehnisko cehu jau esot iegādājies metālapstrādes uzņēmums no Dānijas, kurš gatavojoties tur sākt ražošanu. "Vēl ir vairāki uzņēmumi, kuri ļoti labprāt "KVV Liepājas metalurga" teritorijā ražotu kādas metāla produkcijas, un pie tā tiek strādāts gan EM, gan PA. Labas iestrādes ir LIAA ar pilnīgi jaunu, modernu tehnoloģiju ieviešanu, jaunu uzņēmumu piesaisti, kuri grib ražot nedaudz savādākus metāla produktus, nekā tur tika ražoti iepriekš," pastāstīja Sesks.

Uz sarakstu