"Zemnieku saeima" aicina ceļmalas un grāvjus pļaut ne biežāk kā divas reizes sezonā
Biedrībā norāda, ka vēlā pļaušana ļauj augiem noziedēt un pavairoties.
"Intensīvā ceļmalu un grāvju pļaušana ir "padomju laiku" mantojums, jo tādi bija skaistuma un saimnieciskuma standarti. Šobrīd būtu laiks apskatīties, kas notiek ārpus Latvijas robežām rietumu un Skandināvijas virzienā. Tur pēdējā desmitgadē ceļmalas ir pārvērtušās par ziedošu augu joslām, kas priecē autobraucējus ar savu krāšņumu un dod būtisku pienesumu biodaudzveidības saglabāšanā," skaidro "Zemnieku saeimas" priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.
Biedrība uzsver, ka ceļmalas ir dzīvotne dabīgajiem apputeksnētājiem un ligzdošanas vieta mazajiem putniem, kuru ligzdas iet bojā, pāragri apļaujot grāvmalas.
Tāpat "Zemnieku saeima" vērš uzmanību, ka, nepārdomāti un pāragri apļaujot grāvmalas, būtiski samazinās augu daudzveidība - augiem neļauj noziedēt, un tie neierieš sēklas.
Dzelzkalēja-Burmistre norāda, ka par pļaušanu ietaupītos līdzekļus var izmantot citiem ceļu kopšanas darbiem.
"Iespējams, ir pienācis laiks pārskatīt pašvaldību izdotos saistošos noteikumus par "pareizo" zāles garumu apdzīvotās vietās," mudina "Zemnieku saeimas" pārstāve.
"Zemnieku saeima" ir dibināta 1999.gadā, un tās biedri ir gandrīz 900 mazas un lielas saimniecības no visas Latvijas. Valdi veido deviņi kongresā vēlēti zemnieki, kuri pārstāv visus reģionus un lauksaimniecības nozares. "Zemnieku saeima" biedri kopā apsaimnieko vairāk nekā 500 000 hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes un savās saimniecībās nodrošina darbu vairāk kā 4000 darbiniekiem.
Uz sarakstu