"Lielajā dzintarā" notiks krievu komponista Kurļandska stīgu kvarteta "Dolce Stil Nuovo" pasaules pirmatskaņojums
Koncerta programma papildināta arī ar Oskara Herliņa 1.stīgu kvartetu un Asijas Ahmetžanovas darbu "Dabiski".
Skaņdarbu izpildīs stīgu kvartets "ReDo".
Šis ir otrais pasākums koncertsērijā "Skaņu Meža jaundarbi Latvijas simtgadei", kurā valsts apaļā jubileja tiek atzīmēta ar jaundarbiem hrestomātiskos avangarda mūzikas žanros.
Dmitrijs Kurļandskis ir 1976.gadā dzimis krievu komponists. Līdzās Sergejam Ņevskim, Borisam Filanovskim un Dmitrijam Raņņevam, viņš ir viens no pazīstamākajiem komponistu grupas "StRes/Structural Resistance" dalībniekiem. "StRes" var uzskatīt par vienu no ievērojamākajām laikmetīgās mūzikas apvienībām Krievijā - tā ir mērķtiecīgi veidojusi auditoriju un kultūrtelpu radikālai laikmetīgajai mūzikai savā valstī.
Kurļandskis 2003.gadā saņēmis starptautisko komponistu balvu "Gaudeamus". Liela daļa Kurļandska radošās darbības tikusi veltīta trokšņainai mūzikai, kas no izpildītāja pieprasa netradicionālas instrumentu spēles tehnikas - šos darbus pats komponists strukturāli pielīdzina "kinēstiskiem skaņu objektiem".
Asija Ahmetžanova mācījusies Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā, klavierspēli pie Ilzes Treijas un Leldes Paulas, kompozīciju pie Imanta Zemzara. Jau skolas laikā viņa piedalījās konkursos abās specialitātēs. Vienpadsmit gadu vecumā viņa uzvarēja Parīzes konkursā "Musical de France" un sešpadsmit gadu vecumā - Siguldas meistarkursu kompozīcijas konkursā. 2010.gadā viņa ieguva pirmo vietu Jauno pianistu konkursā Tallinā, kura žūrijas komisijas priekšsēdētāja, profesore Aleksandra Juozapenaite-Eesmaa, kļuva par Asijas profesori Igaunijas Mūzikas un teātra akadēmijā.
Mācoties klavesīnu Tallinā, sākās Asijas pievēršanās klavesīna repertuāram, kā arī mūsdienu akadēmiskajai mūzikai, kas izpaužas sadarbībā ar amerikāņu komponistu Jūdžinu Birmanu, kura darbus viņa pirmatskaņoja festivālā "Estonian Music Days", kā arī vēlāk citos festivālos un koncertos.
2012.gadā Asija pārcēlās uz Šveici mācīties klavierspēli Lucernā pie profesora Konstantina Lifšica. Gadu vēlāk, viņa sāka mācīties arī kompozīciju tajā pašā augstskolā pie profesora Dītera Ammana.
Darbu "Dabiski" Ahmetžanova apraksta sekojoši: "Dabas aina, izmantojot mūzikālo skulptūru kā izteiksmes līdzekli. Skulptūra sastāv no iekšējiem cilvēka elementiem (ķermenis, balss) un ārējiem elementiem, šajā gadījumā tie ir superball-i un lociņš (altam). Instrumenti tiek prezentēti kā lieli rezonanses ķermeni, kas ļauj caur skaņu ne tikai izteikt virstoņus, bet arī fiziski paslēpties no pasaules. Beidzot atrast savu komforta zonu un aiziet pāri savas identitātes robežām."
Oskars Herliņš dzimis 1980.gada 6.maijā Rīgā. Savas pirmās kompozīcijas elektroniskās mūzikas laukā komponists radījis 1990.gadu vidū ar datoru ZX-Spectrum 128, izmantojot tā trīs skaņu kanālus un 8 bitu skaņas rezolūciju. 1990.gadu beigās patstāvīgi sācis apgūt elektriskās ģitāras spēli un muzicēt dažādos roka un džeza ansambļos, tiem arī rakstot mūziku. Apgūstot trompetes (vēlāk eifonija) spēli, muzicējis dažādos pūtējorķestros.
Studējot Latvijas Universitātē, dziedājis jauktajā korī "Juventus". Vēlāk Herliņš aizvien vairāk pievērsies kompozīcijai, pamazām pametot regulāru muzicēšanu minētajos kolektīvos. 2009.gadā norvēģu izdevniecība "Mars Melons" izdevusi Herliņa mūziku īsplatē bez nosaukuma, bet 2012.gadā laidusi klajā pilnmetrāžas albumu "Skaņdarbi sintētiskajam orķestrim". Skaņdarbus šajos izdevumos varētu raksturot kā ambientās/elektroniskās/eksperimentālās mūzikas žanriem piederošus.
Savu 1.Stīgu kvartetu Herliņš tēlaini ilustrē ar sekojošu ainu: "Ir apmākusies ziemas pēcpusdiena un mēs braucam prom no Rīgas pustukšā vilcienā. Kaut kur aiz Krustpils, garām slīdošā, pelēkā ainava ievelk aukstas ūdenszīmes mūsu piezīmju blociņos, bet sliežu gulšņi skaita gadskārtu apļus mūsu zīmuļiem, kas vecumā mērojas ar Miķelēnu dižozolu."
Uz sarakstu
