Grobiņas novadā notiks radošā darbnīca par Bārtas tautastērpa galvassegām
Ar šo pasākumu turpinās sarunu un radošo darbnīcu cikls par Bārtas tautastērpa darināšanu.
Radošā darbnīca sniegs ieskatu galvassegu izgatavošanā. Vainagu darināšanas pieredzē dalīsies rokdarbniece Astra Dzērve, bet Bārtas sievu cepures izšūšanu demonstrēs Kurzemes tautastērpu informācijas centra vadītāja Lia Mona Ģibiete.
Radošās darbnīcas dalībniecēm būs iespēja praktiski izmēģināt cepures un vainaga darināšanas paņēmienus. Tiks pārcilāts arī zīda lakatu krājums, kas īpaši bagātina izstādes ekspozīciju Bārtā.
Dienvidkurzemē izsenis bija pazīstams visai plašs galvassegu klāsts. Galvas rotāšanai tika pievērsta īpaša vērība - iziet no mājas bez galvassegas bija nepieņemami, skaidroja muzejā.
Atbilstoši izvēlēta galvassega izsenis ne tikai rotāja grezni tērptās bārtenieces, bet arī norādīja uz viņu statusu - meitas vai sievas kārtu, līdz ar to jaunavu un sievu galvassegas un to lietošana bija atšķirīgas, ko noteica tradīcijas.
Jaunavu goda simbols bija jaunavu vainags, ko jaunas meitas mantojušas, bagātākās arī pirkušas. Jau no 17.gadsimta caurbraucošajiem tirgotājiem Bārtas zemnieki pirkuši pērlītes meitu vaiņagiem, zīda lakatiņus un sievu lakatus.
Par to, ka pirmos sarkani puķainos sievu lakatus zemnieki pirkuši no Prūsijas nākušajiem tirgotājiem, liecina to nosaukums - prūsenes. Sākumā tās varēja atļauties vien turīgāko saimnieku sievas, bet līdz 19.gadsimta beigām tās jau pilnībā bija nomainījušas tradicionālās izšūtās sievu cepures.
Izstāde "Bārta godos" Bārtas muzejā būs skatāma līdz 1.maijam.
Uz sarakstu
