Kāpēc mājās nav vēlmes lasīt – kā to mainīt?
Jūs atverat grāmatu, izlasāt pāris rindkopas…, un viss. Domas aizslīd, acis skrien pa rindām. Ne tāpēc, ka teksts būtu slikts, bet tāpēc, ka vide nepalīdz koncentrēties. Lielākā daļa cilvēku vaino internetu, nogurumu vai "nepareizo grāmatu", lai gan patiesībā traucē pats mājoklis – tas nav pareizi iekārtots lasīšanai.
Mājas ir atpūtas, rutīnas un ieradumu zona, bet lasīšanai vajadzīgs fokuss, vientulība un viegla uzmanības stimulācija. Ja jūs lasāt pie tā paša galda, pie kura strādājat, smadzenes nepārslēdzas. Ja gaisma ir pārāk vispārīga vai pārāk blāva – acis ātri nogurst. Ja ir troksnis, doma tik un tā pārtrūks.
Kā iekārtot lasīšanas vietu
Labā ziņa ir tā, ka nav vajadzīgs remonts vai pārcelšanās. Pietiek mainīt telpas loģiku. Lūk, daži principi, kas palīdz:
- atdaliet zonu lasīšanai. Tas var būt krēsls, pleds, toršers vai pufs – bet tikai grāmatām,
- izslēdziet traucējošos kairinātājus: paziņojumus, televizoru, spilgtas lustras,
- padariet to par rituālu. Lasiet tikai tajā vietā, katru dienu vismaz 15 minūtes,
- izmantojiet virzītu gaismu, nevis vispārējo apgaismojumu. Tas rada sajūtu, ka esat uzmanības "kapsulā".
Klusums, ritms un smaržas – nenovērtēti palīgi
Kad gribas lasīt, bet nevar koncentrēties, problēma bieži vien nav tekstā, bet sensorajā pārslodzē. Telefons pīkst, fonā skan televizors, virtuvē kāds kaut ko dauza – tas viss traucē smadzenēm iedziļināties grāmatā.
Labs risinājums ir radīt vidi, kas palīdz atslēgties. Tie var būt ausu aizbāžņi, baltais troksnis vai iemīļota instrumentālās mūzikas pleiliste. Dažkārt palīdz asociāciju metode: ieslēgt vienu un to pašu mūziku pirms lasīšanas, izmantot noteiktu aromātu (piemēram, sandalkoks vai bergamote), pagatavot to pašu tēju. Šīs mazās lietas palīdz smadzenēm saprast: tagad būs lasīšana.
Kāpēc gaisma ir svarīga
Gaisma ietekmē ne tikai acis, bet arī smadzenes. Auksta gaisma aktivizē, silta – nomierina, bet virzīta – palīdz koncentrēties. Daudzi pārtrauc lasīt nevis noguruma dēļ, bet tāpēc, ka acis neiztur sliktu apgaismojumu.
Īpaši svarīgi tas ir vakarā: pārāk spilgts augšējais apgaismojums traucē, bet maza lampiņa var mest ēnu uz lapas. Labs gaismeklis pilda trīs uzdevumus vienlaikus: ir silts, bet ne dzeltenīgs, nebojā acis un izgaismo tikai vajadzīgo zonu.
Vispārējais apgaismojums rada fonu, bet nepalīdz koncentrēties. Tāpēc arvien biežāk izmanto magnētiskās sliežu sistēmas, kas ļauj novirzīt gaismu tieši uz lapu, nepārpludinot visu telpu ar spilgtumu un netraucējot citiem.
Lasīšana – tā ir noskaņošanās, nevis nejaušība
Lai atgrieztos pie lasīšanas ieraduma, nav sevi jāpiespiež. Jāpadara šī nodarbe dabiska un ērta. Videi ir jāpalīdz, nevis jātraucē. Ja rituālā ir pastāvīga vieta, virzīta gaisma, silts pleds un klusums, fokuss atnāk dažu minūšu laikā.
Lasīšana atkal kļūst par iespēju pabūt ar sevi, nevis par uzdevumu, kas jāizpilda.
Uz sarakstu
