Tūrisma informācija

  • Purviču Baskāju taka

    Purviču Baskāju taka

    Baskāju taka, kas stiepjas apmēram 150m garumā, atrodas pašā dāliju lauka malā. 

  • Purviči

    Purviči

    Piedāvā vietu, kur aizbraukt brīvajā laikā.

  • Grobiņas novada akmens stāsti

    Grobiņas novada akmens stāsti

    Akmens - tie sevī slēpj vēstures elpu, apslēptu enerģiju, senču pēdas. Lieli un mazliet biedējoši, bet tai pat laikā vientuļi un bez gala gudri. 

  • Grobiņas viduslaiku pils ar bastioniem

    Grobiņas viduslaiku pils ar bastioniem

    Grobiņas viduslaiku pils būvniecība saistāma ar 13.gs. vidu, kad Grobiņas pils kā hus to Grobin pirmo reizi minēta vēstures avotos. Domājams, ka tā bijusi no koka, jo 1263.gadā tā nodedzināta. 1328.gadā pils uzcelta no jauna. 

  • Grobiņas pilskalns (Skābarža kalns) un senpilsēta

    Grobiņas pilskalns (Skābarža kalns) un senpilsēta

    Domājams, ka šeit atradusies kuršu "Jūrpils". Pilskalns apaudzis ar kokiem, te aug 23 skābarži. Kalns paceļas 5 m virs ūdenskrātuves līmeņa. Šeit atrastas 9.-11.gs. senlietas, taču pilskalns apdzīvots arī vēlāk. Pie pilskalna konstatēta apmēram 5-6 ha liela senpilsētas vieta.

  • Grobiņas evaņģēliski luteriskā baznīca

    Grobiņas evaņģēliski luteriskā baznīca

    Pie Grobiņas pils Skābarža kalnā 1560.gadā atradusies pirmā baznīca pilsētā, kas celta no koka. Sliktā stāvokļa dēļ tā nojaukta un 1596.gadā uzcelta jauna koka baznīca iepretim Grobiņas viduslaiku pilij ar bastioniem. Diemžēl zviedru iebrukuma laikā 1659.gadā baznīca nodegusi vai nodedzināta apzināti. 

  • Sv. Brigitas katoļu baznīca

    Sv. Brigitas katoļu baznīca

    Viena no modernākajām ēkām Grobiņā. Baznīcas būvēšana uzsākta 2000.gadā, un tā tapusi divu gadu laikā. Baznīcu projektējuši arhitekti Aija un Andris Kokini. 

  • Zentas Mauriņas piemiņas istabas

    Zentas Mauriņas piemiņas istabas

     Laikā no 1898.gada līdz 1921. gadam šeit dzīvojusi Zenta Mauriņa (1897-1978), rakstniece un literatūras vēsturniece, starptautisko apbalvojumu laureāte (1971. g. Konrāda Adenauera balva, 1977. g. Šveices apvienības "Par cilvēka tiesībām un brīvību" godalga; rakstniece pieminēta Francijā atkārtoti izdotajā enciklopēdijā "Pasaules slavenākās sievietes").