Daļai no Liepājas piešķir kūrorta statusu

Papildināta visa ziņa

Kūrorta statuss piešķirts Liepājas pilsētas Jūrmalas parkam Baltijas jūras piekrastē no Roņu ielas ziemeļos līdz Pērkones kanālam un vecajiem fortiem dienvidos.

Šajā teritorijā atrodas Liepājas Piejūras slimnīca, pilsētas pludmale, minerālūdens urbums, parks, kurā jau ir izveidoti un tiek plānoti jauni veloceliņi.

Kā informēja Liepājas domes sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Ķēde, patlaban veselības tūrisma un rekreācijas tradīciju atjaunošanā un attīstībā Liepājā ir jau vairākas iestrādnes - Liepājas Reģionālajā slimnīcā ūdensdziedniecības procedūrās tiek izmantots no Liepājas dziļurbuma iegūtais minerālūdens, kā arī tiek piedāvāta dūņu terapija un vēl citi rehabilitācijas pakalpojumi.

"Kūrorta statusa piešķiršana Liepājas pilsētas teritorijai ir nozīmīgs solis vēsturisko tradīciju atjaunošanā un jaunu, kvalitatīvu veselības un rekreācijas pakalpojumu attīstīšanā," uzsvēra Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš (Liepājas partija). "Tas dod iespēju ne tikai veicināt investīciju piesaisti kūrorta infrastruktūras attīstībai, bet arī sniedz papildu garantu ārstniecības iestādēm un veselības nozares komersantiem, ka attiecīgajā teritorijā kurortoloģijas komplekss tiks attīstīts ilgtermiņā."

Liepājas dome informēja, ka, plānveidīgi attīstot kurortoloģiju, būs iespējams turpināt sakārtot apkārtējo vidi, izveidot jaunas darbvietas, izveidot un attīstīt potenciālu un labvēlīgu vidi veselības tūrisma nozarei un tūrisma pakalpojumiem. Tas viss savukārt sniegs iespēju Liepāju pozicionēt kā veselības tūrisma galamērķi un sekmēt tūristu skaitu un uzturēšanās ilgumu neatkarīgi no tūrisma sezonalitātes izmaiņām, skaidroja Ķēde.

Saskaņā ar Tūrisma likumu Liepājas pilsētas dome turpmāk ne retāk kā reizi divos gados sniegs pārskatu par teritorijas attīstības plānošanas dokumentos paredzēto kūrorta attīstību un vides kvalitātes rādītājiem.

Ekonomikas ministrijas (EM) izveidotā kūrorta statusa izvērtēšanas komisija savā atzinumā norādījusi, ka Liepājas pilsētas teritorijas daļa atbilst visiem Tūrisma likuma minētajiem nosacījumiem, ar ko tiek piešķirts kūrorta statuss - proti, vides kvalitātes rādītāji atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām un teritorijā ir pieejami dabas dziednieciskie resursi, kas tiek izmantoti, lai nodrošinātu attiecīgajā teritorijā esošās kūrorta ārstniecības iestādes darbību. Tāpat šajā teritorijā ir izveidota atbilstoša tūrisma infrastruktūra un teritorijas attīstība tiek mērķtiecīgi plānota, secinājusi komisija.

Vēsturiski Liepājas kurortoloģijas un rekreācijas tradīcijas aizsākušās 19.gadsimta sākumā, kad pilsēta bija atpazīstama peldvieta. No 1834.gada jūrmalā darbojās Merbi silto vannu iestāde, taču par sevišķi izslavētu Liepājas jūrmalas peldvieta kļuva 1860.gadā, kad uzbūvēja Nikolaja peldu iestādi. Savukārt padomju gados Liepājā darbojās sanatorija "Liepāja".

Saskaņā ar Tūrisma likumu Liepājas pilsētas daļa kūrorta statusu iegūst ar dienu, kad Ministru kabinets pieņēmis lēmumu par kūrorta statusa piešķiršanu šai teritorijai.

Liepājas pilsētas dome 2015.gada 11.martā iesniedza EM pieteikumu par kūrorta statusa piešķiršanu Liepājas pilsētai un dokumentus, kas apliecina pieteikumā norādītās teritorijas atbilstību Tūrisma likumā minētajiem kūrorta statusa piešķiršanas nosacījumiem.

2015.gada 29.jūlija EM komisijas sēdē tika nolemts piesaistīt neatkarīgu ekspertu, lai detalizēti izvērtētu un aprakstītu pieteikuma atbilstību Tūrisma likumā minētajiem nosacījumiem, novērtētu, vai pieteikumā norādītie dziednieciskie resursi tiek izmantoti atbilstoši norādītajam mērķim - ārstniecības iestādes darbības nodrošināšanai, kā arī sagatavotu priekšlikumu, ko kūrortu statusu ieguvušām teritorijām darīt, lai attīstītu to starptautisko konkurētspēju. 10.augustā eksperts iesniedza pozitīvu atzinumu. Komisija 12.augusta sēdē nolēma atbalstīt kūrorta statusa piešķiršanu Liepājas pilsētas administratīvās teritorijas daļai.

EM komisija konstatēja, ka teritorijā, kurai piešķirts kūrorta statuss, ir pieejami dabas dziednieciskie resursi, tajā darbojas vismaz viena kūrorta ārstniecības iestāde, dabas dziednieciskie resursi tiek izmantoti, lai nodrošinātu attiecīgajā teritorijā esošās kūrorta ārstniecības iestādes darbību, vides kvalitātes rādītāji atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, tajā ir izveidota atbilstoša tūrisma infrastruktūra un tās attīstība tiek mērķtiecīgi plānota.

Saskaņā ar Tūrisma likumu turpmāk Liepājas pilsētas dome ne retāk kā reizi divos gados sniegs pārskatu par teritorijas attīstības plānošanas dokumentos paredzēto kūrorta attīstību un vides kvalitātes rādītājiem.

EM sagatavotajā atzinumā teikts, ka kūrorta statuss Liepājas pilsētas daļai kalpos kā atbalsta instruments, lai veicinātu investīciju piesaisti kūrortam, tostarp infrastruktūras attīstībai, dodot pozitīvu signālu gan Latvijas, gan ārvalstu potenciālajiem investoriem, kuru lēmumu ietekmē ekonomiskā situācija un plāni konkrētā pašvaldībā. Kūrorta statuss radīs papildu drošības sajūtu kūrorta ārstniecības iestādēm un ar nozari saistītajiem komersantiem, ka attiecīgajā teritorijā šo iestāžu darbība un veselības tūrisma pakalpojumi tiks attīstīti plānveidīgi un ilgtermiņā.

Kūrorta statuss kalpos arī kā mārketinga instruments, popularizējot Liepājas veselības tūrisma pakalpojumu klāstu gan vietējā, gan ārvalstu tirgū, vēl vairāk nostiprinot tūristu uzticību Liepājai kā pievilcīgam tūrisma galamērķim. Pateicoties kūrorta atpazīstamības veicināšanai un popularizēšanai, Liepājā prognozējams tūristu skaita un uzturēšanās ilguma pieaugums. Kopumā šādā veidā iespējams mazināt sezonalitātes problēmas, jo veselības tūrismu sezonalitāte neskar.

Kūrorta statuss palīdzēs veidot vietējo iedzīvotāju izpratni un atbalstu pašvaldības definētajam attīstības virzienam, kā arī palielināt apziņu par veselības nozīmi un tās saglabāšanu, teikts EM atzinumā.

Kopumā vērtējot, kūrorta attīstība veicinās vides sakārtotību, darbvietu attīstību, potenciālu un labvēlīgu vidi tūrisma klasteru izveidei un attīstībai, kā arī tūrisma - īpaši veselības - tūrisma nozares attīstību, kas mazinās sezonalitātes problēmu, paildzinās tūristu uzturēšanās ilgumu un palielinās viņu tēriņus valstī kopumā. Savukārt attīstīts tūrisms valstij nozīmē sakārtotu apkārtējo vidi, ekonomiskās aktivitātes pieaugumu reģionos, kā arī sociālās un ekonomiskās vides uzlabošanos.

Uz sarakstu