Ilgtspējīgu attīstību reģionos saredz patriotismā un mazajos uzņēmumos
Viņa skaidroja, ka Jelgava ir pēdējā pilsēta, kur notiek šāda diskusija, līdz šim tās notikušas visos reģionos.
"Un viedokļi ir ļoti dažādi. Daugavpilī kā vienu no ilgtspējības pamatiem minēja patriotismu, iedzīvotāji gatavi palikt uz vietas, investēt, kas pārsteidzoši ir pretēji tam, ko ikdienā dzirdam par reģionu," pauda Vaivare.
Diskusijā Valmierā uzteikti mazie uzņēmumi, kas saņem pašvaldību atbalstu. Piemēram, Cēsīs izveidota Koprades māja "Skola6", kur pieejamas telpas darbnīcām, kur darboties radošajiem uzņēmējiem un kopā strādāšanas telpas. "Uzņēmēji jūtas vajadzīgi," skaidroja Vaivare.
Savukārt Liepājas diskusijā kā viens no attīstības stūrakmeņiem minēti arī dzīvesstila uzņēmumi.
Jelgavas mērs Andris Rāviņš (ZZS), ieskicējot pilsētas un reģiona attīstību, kā vienu no aspektiem minēja darbaspēka kvalitātes uzlabošanu, sākot jau ar izglītība sistēmu. "Ļoti daudzi nepabeidz pat devīto klasi, kas nozīmē ceļu uz Īriju sēnes lasīt. Mēs runājam par inovācijām, tehnoloģijām bet darbiniekiem jāzina matemātika, rasēšanas pamati," pauda Rāviņš.
Pilsētas mērs pauda, ka izglītības reformas nav tikai pedagogu algu palielināšana, bet arī vecāku izglītošana, bērnu motivēšana profesiju apguvei. Viņaprāt, nākotnē labu darbaspēku spēs nodrošināt, ja tikai 30% vidējās izglītības iestāžu būs vispārējās vidusskolas, bet pārējās - arodskolas.
Kā ziņots, šodien Jelgavā Latvijas Pašvaldību savienība sadarbībā ar Jelgavas pilsētas domi un Latvijas Platformu attīstības sadarbībai rīkoja diskusiju par labklājību, izglītību un Latvijas attīstības virzību "17 ilgtspējīgas attīstības mērķi: kas notiek Latvijā?".
Diskusijas tēma ir 2015.gada nogalē pieņemtie Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības mērķi, kas noteikti, lai nodrošinātu ikvienas valsts un pasaules labklājību, mazinātu iedzīvotāju nabadzību, vairotu vienlīdzību un sniegtu izglītības iespējas cilvēkiem visā pasaulē, un ir īstenojami līdz 2030.gadam.
Uz sarakstu
