Leģenda par nogrimušo pili – Āraišu ezerpils

VKPAI/flickr.com
VKPAI/flickr.com

Uz Meitu salas Āraišu ezerā atrodas unikālā Āraišu ezerpils, kas ir vienīgā 8.–10. gadsimta nocietinātas dzīvesvietas rekonstrukcija Eiropā. Šādu ezera apmetņu vai cietokšņu paliekas ir atrastas arī citos ezeros Ziemeļlatvijā un Dienvidigaunijā, tomēr Āraišu ezerpils izceļas ar unikāliem arheoloģiskiem atradumiem, rekonstrukcijas atrašanos oriģinālā vidē un Vidzemei raksturīgo, labi saglabājušos kultūrvēsturisko ainavu.

Sākotnējās apmetnes ēku paliekas, kas tika atklātas 1960. un 1970. gados, tika izpētītas, lai saprastu, kā senās konstrukcijas varētu izskatīties. 1983. gadā tika izveidots Āraišu arheoloģiskais parks, kurā ietilpst arī ezera krastā esošās Āraišu 14. līdz 17. gadsimta kastellas tipa viduslaiku pils drupas, kā arī akmens un bronzas laikmeta mājokļu rekonstrukcijas Meitu salā, kas veidotas pēc Latvijā un kaimiņzemēs iegūtajiem arheoloģiskajiem datiem par līdzīgiem attiecīgā laikmeta mājokļiem.

Ezerpils rekonstrukcija

Ezerpili cēlusi un apdzīvojusi lielākā latviešu sentauta – latgaļi. Šāda veida nocietināta dzīvesvieta uz mazas, pārplūstošas saliņas, visdrīzāk, veidota aizsardzības nolūkos. Ezerpils rekonstrukcija, izmantojot seno darba rīku replikas un autentiskas būvniecības metodes, realizēta laika posmā no 1981. līdz 1995. gadam, atjaunošanas darbiem turpinoties arī mūsdienās.

Lai rekonstruētu seno apmetni, ezera ūdens līmenis tika pazemināts par pusotru metru, un uz vietas tika nogādāti lieli baļķi un kokmateriāli, lai izveidotu atbilstoša izskata mājokļus. Neskatoties uz to, ka šajā vietā tika uzietas 151 koka ēkas paliekas, tikai 14 no tām apmetnē tika atjaunotas, kas pēc tam ar laipu tika savienota ar cietzemi.

Desmit arheoloģisko izrakumu sezonu laikā no ezera dzelmes gaismā izceltas līdz tam neatklātās Latvijas senās vēstures bagātības arheologa Jāņa Apala vadībā.

Senie latgaļi – ezerpils iemītnieki

Āraišu ezerpils ir viena no senākajām un spilgtākajām Latvijas vēstures gadsimtu gaitas lieciniecēm. No arheoloģijas viedokļa iegūtie materiāli raksturo seno latgaļu dzīvesveidu, materiālo un daļēji arī garīgo kultūru, kā arī celtniecības tradīcijas vairāk nekād tūkstoš gadu tālā pagātnē. Tiek uzskatīts, ka vienlaicīgi Āraišu ezerpilī dzīvojuši apmēram 70 – 90 cilvēku.

Ezerpils iemītnieki ik dienas nodarbojušies ar zemkopību, lopkopību, meža dravniecību, amatniecību un tirdzniecību. Nozīmīgu vietu šo ļaužu dzīvē, protams, ieņēmusi arī zvejošana un medības, kas nodrošināja uztura daudzveidību – galdā tika likti graudaugi, rāceņi, gaļa, piens, medījumi un zivis.

Teiksma par nogrimušo pili

Stāsta, ka Āraišu ezerā esot nogrimusi skaista pils, un skaidrā laikā zem ūdens vēl visu varot redzēt. Pils paksī esot iecirsts cirvis, bet tas neesot parasts cirvis, jo nerūsot. Pils esot nogrimusi tur, kur tagad ezerā atrodas maza saliņa.

Kā izrādās, jebkurā leģendā vai teiksmā slēpjas daļa patiesības, proti, runas par nogrimušām pilīm nav tikai tādi pastāsti vien. Reiz arī Āraišu ezerpils, kas atradās virs ūdens, ir nogrimusi. Ezerpils pēc kāda naidnieka uzbrukuma tikusi nodedzināta un pēc tam pamesta. Tas, kas palicis pāri, laika gaitā nokļuva zem ūdens gan būves pamatu nosēšanās, gan ezera līmeņa celšanās dēļ.