Lielākā pilsētas mēra alga Seskam, mazākā – Lembergam
Sesks par darbu pilsētas pašvaldībā pērn saņēmis 20 711,86 latus, vēl 18 286 latu viņš nopelnījis Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldē. Otrā lielākā pilsētas mēra alga bijusi Valmieras pilsētas pašvaldības vadītājam Inesim Boķim, viņš pērn saņēmis 20 604,03 latus. Bet trešajā vietā ierindojas Jelgavas pilsētas vadītājs Andris Rāviņš, kurš pašvaldībā nopelnījis 19 548,96 latus.
Starp republikas pilsētu vadītājiem, vismazāko algu pērn par darbu pašvaldībā saņēmis Lembergs, kurš nopelnījis 12 218,53 latus. Taču neskatoties uz to, pērn viņš guvis vērienīgus ienākumus, līdz ar pašvaldības maksāto algu nopelnot vēl 583 698,47 latus, no tiem 31 810,78 latus viņš nopelnījis Ventspils brīvostas pārvaldē, 58 800 latus saņēmis no Ventspils attīstības aģentūras un 132 000 saņēmis no Biznesa attīstības asociācijas. Jāatzīmē, ka Lembergam pašvaldības vadītāju vidū ir vislielākās parādsaistības, kas sastāda 10 417 919,82 latus.
Pilsētu mēru algas, citi ienākumi un parādsaistības (dati no Valsts ieņēmumu dienesta publiskojamo datu bāzē pieejamajām valsts amatpersonu deklarācijām par 2011.gadu)
Starp novadu pašvaldību vadītājiem (skatīt zemāk pievienotās tabulas) vislielākā alga pašvaldībā pērn bijusi Aizkraukles novada pašvaldības priekšsēdētājam, kurš par darbu mēra amatā pērn nopelnījis 21 050,50 latus. Otra lielākā alga bijusi Siguldas novada pašvaldības vadītājam Uģim Mitrevicam, kurš par darbu pašvaldībā nopelnījis 20 596,77 latus. Trešajā vietā ierindojas 20 417,79 latus lielā alga, kuru pērn saņēmis Dobeles novada pašvaldības vadītājs Andrejs Spridzāns.
Amatpersonu deklarācijas par 2011.gadu liecina, ka mazākās algas starp novadu pašvaldību vadītājiem pērn saņēmis Jēkabpils novada pašvaldības priekšsēdētājs Edvīns Meņķis, kurš nopelnījis 10 726,82 latus un Valkas novada vadītājs Kārlis Albergs, kurš par darbu pašvaldībā pērn saņēmis 10 904,11 latus lielu algu. Lai arī pašvaldībā Albergs nopelnījis teju mazāko algu, viņa ienākumi kopumā nav bijuši no mazākajiem, jo pērn viņš saņēmis arī Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūras maksāto pensiju 14 852,28 latu apmērā.
Ievērojamus papildu ienākumus pērn guvuši arī citu novadu pašvaldību vadītāji, piemēram Krāslavas novada vadītājs Gunārs Upenieks pērn, papildu pašvaldības maksātajai algai, nopelnījis vēl 10 520,07 latus, Mitrevics – 7 463,52 latus un Madonas novada pašvaldības vadītājs Andrejs Ceļapīters 6 847,56 latus. Papildu ienākums nav guvuši vien atsevišķi novadu vadītāji.
Starp novadu pašvaldību vadītājiem lielākās parādsaistības ir trim vidzemniekiem – Uģim Mitrevicam, kura parādsaistības sastāda 199 113,43 latus, Cēsu novada pašvaldības priekšsēdētājam Gintam Šķenderam, kuram ir parādsaistības 51 334,57 latu apmērā un Andrejam Ceļapīteram, kurš ir parādā 60 345,08 latu.
Novadu vadītāju algas, citi ienākumi un parādsaistības (dati no Valsts ieņēmumu dienesta publiskojamo datu bāzē pieejamajām valsts amatpersonu deklarācijām par 2011.gadu)
*Pilsētas informācijas portālu tīkls Pilseta24.lv apkopojis informāciju par pagaidām pieejamajām 29 pilsētu amatpersonu deklarācijām par 2011.gadu.
**Deklarācijās, kurās ienākumi vai parādsaistības bija norādītas eiro, dolāros vai Lielbritānijas sterliņu mārciņās, summa aprēķināta latos, izmantojot Latvijas Bankas 2012.gada 22. maija eiro, dolāra, Lielbritānijas sterliņu mārciņas valūtas kursu.
Uz sarakstu
