Liepāja un Klaipēda vienojas par ciešāku sadarbību ostu attīstībā
Liepājas domes Attīstības pārvaldes vadītājs Vilnis Vitkovskis stāsta, ka šīs sadarbības galvenais mērķis ir pārliecināt pašmāju un ārvalstu investorus, ka būtu izdevīgi ieguldīt kapitālus ne tikai abu ostas pilsētu, bet abām valstīm piederošās Baltijas piekrastes infrastruktūras attīstībā. Viņaprāt, šādai sadarbībai, ņemot vērā līdzības abu ostas pilsētu attīstībā, ir liela nozīme - abām vieglāk konkurēt ar citu Baltijas jūras piekrastes pilsētu ostām.
Pašlaik ar Eiropas Savienības finanšu atbalstu gan Liepājā, gan Klaipēdā tiek īstenoti vairāki lieli projekti. Liepājā sākta Karostas kanāla attīrīšana, pašlaik notiek kanāla zemūdens telpas izpēte. Otrs ir Liepājas ostas padziļināšanas projekts - ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda atbalstu paredzēts padziļināt kuģu ceļu, Brīvostas akvatoriju, Ziemas ostu un Loču kanālu, kā arī modernizēt kuģu satiksmes vadības aprīkojumu. Tāpat tiks modernizēta ostas transporta infrastruktūra. Ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu Liepājā atjaunots Liepājas Latviešu biedrības nams, Liepājas teātra un muzeja ēkas.
Līdzīgus plānus pašlaik īsteno arī Klaipēdā. Klaipēdas ostas mārketinga un administratīvo lietu direktors Arturs Drungils stāsta, ka līdz 2015.gadam ostas teritorijā tiks uzbūvēti vairāki jauni termināļi, izbūvētas un labiekārtotas vairākas piestātnes, padziļināta ostas gultne, kas ļaus ienākt ostā lielākas ietilpības kuģiem. Pašlaik Klaipēdas ostā ienāk 7 000 kuģu gadā. Ostas modernizēšanā paredz ieguldīt ap 440 miljonus litu (ap 127 miljoni eiro).
Līdzības abu ostu straujā attīstībā saskatāmas arī ostu teritorijās, veidojot tā sauktās brīvās vai speciālās ekonomiskās zonas, lai ar nodokļu atvieglojumiem veicinātu jaunu, dažādu nozaru ostas uzņēmumu veidošanos un investīciju piesaisti. Klaipēdas ostas teritorijas ekonomiskās zonas pārvaldes direktors Eimants Kiuduls stāsta, ka pašlaik ap 300 hektāru zonā jau strādā 17 dažādu nozaru uzņēmumi, vēl ar 5 ir noslēgti līgumi. Zonā esošo uzņēmumu apgrozījums ir 3 miljardi litu. Ostā, tikko darbu sācis, piemēram, Somijas uzņēmums "Fortum", kas, sadedzinot sadzīves atkritumus, ražo siltumu un elektrību. Šajā projektā vien ieguldīti 120 miljoni eiro.
Liepājas domes pārstāvis Vilnis Vitkovskis atzīst, ka lietuviešiem patiešām ir vērienīgi plāni ostas modernizēšanā, tostarp ostas uzņēmumu veidošanā, tāpēc pēc attīstības mērogiem Klaipēdu nevarot salīdzināt ar Liepāju. Klaipēdā dzīvo 160 000 iedzīvotāju, turpretim Liepājā aptuveni uz pusi mazāk.
Klaipēda ir vienīgā lielā mūsu kaimiņzemes osta. Turpretim mums ir vēl divas lielas ostas Ventspilī un Rīgā. Bet no modernizēšanas skatupunkta Liepāja neatpaliek un jau pašlaik spēj konkurēt gan ar Klaipēdu, gan ar citām ostām. Salīdzinot ar Klaipēdu, Liepājas ostas apgrozījuma pieaugums varētu būt pat lielāks par 7 procentiem vidēji gadā, ar ko lepojas Klaipēdā. Pērn Liepājas ostā pārkrauti 7,4 miljoni tonnu dažādu veidu kravas – uz pusi vairāk nekā 2011.gadā. 2012.gada kravu apgrozījums ir bijis lielākais atjaunotās ostas vēsturē. 2013.gada pirmajos četros mēnešos Liepājas ostā pārkrautas 1 741 188 tonnas, apkalpoti 467 kuģi, bet iebraukuši un izbraukuši 13 742 pasažieri.
Gan Liepājas, gan Klaipēdas pilsētu pašvaldībās nešaubās - sadarbība vajadzīga abām pusēm, ņemot vērā, ka abas ostas pilsētas ir izdevīgākais kontinentālo tranzīta kravu pārvadājumu ceļš starp Austrumiem un Rietumiem. Uzņēmējdarbības veicināšanas plāna ietvaros cita starpā pašvaldības paredz pastāvīgi apmainīties pieredzē, pilsētu attīstības programmām, dokumentiem un pētījumiem. Šī pieredzes apmaiņa notiek Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas projekta "Invest to Grow" ietvaros. Pēdējā Liepājas pārstāvju vizīte Klaipēdā notika 30.maijā. Speciālisti no Klaipēdas viesosies Liepājā 18.jūnijā.
Uz sarakstu
