Liepājas pludmales kāpu zonā veic aizsargājamo biotopu kopšanu

Fragmentāri nepilnu kilometru garā piekrastes posmā no pieminekļa Kūrmājas prospekta galā līdz Jūrmalas ielai tiks izcirsti kāpu zonai neraksturīgo sugu koki un krūmi. Šādi biotopu kopšanas darbi nepieciešami, jo gadu gaitā kāpu zonā ieauguši invazīvi koki un krūmi, degradējot piekrastei raksturīgo vidi.
"Atsevišķās kāpu vietās ir izveidojies lapu koku, krūmu un lakstaugu pamežs ar vietai netipisku un invazīvu sugu pārstāvjiem. Papeles, smiltsērkšķi, klintenes, kazenes un citi invazīvie augi vietām veido necaurredzamu biezokni, kas rada liela apjoma organisko atlieku un nobiras, palielina barības vielu daudzumu augsnē, degradē mūsu jūras piekrastei raksturīgo vidi un biotopus. Faktiski notiek kāpu eitrofikācija, tas ir, notiek piejūras kāpām neraksturīga zemo augu stāva veidošanās un kāpu zonas aizaugšana," skaidroja Liepājas pilsētas dārzniece Alda Damberga.
"Šeit veidosim tādu mežaudzi, kurā starp biezākām un skrajākām koku grupām būs atklāti laukumi. Mežaudze būs labāk izgaismota, un pārsvars būs vērtīgo dažāda vecuma, augstuma un dimensiju koku sugām - priedei, ozolam, bērzam," piebilda Damberga.
Piekrastes kopšana notiks, ievērojot aizsargājamo biotopu apsaimniekošanas un aizsardzības vadlīnijas, kas sagatavotas Dabas aizsardzības pārvaldē, kā arī ņemot vērā ekspertu atzinumus, kas pieņemti pilsētas Teritorijas plānojuma un pludmales tematiskā plānojuma izstrādes gaitā.
Darbus plānots veikt ziemas mēnešos. Tajos iesaistīti algoto pagaidu sabiedrisko darbu strādnieki, kuri jau sākuši attīrīt kāpu zonu Kūrmājas prospekta galā. Tiek lēsts, ka darbi kopumā izmaksās līdz 3000 eiro, ieskaitot strādnieku algošanu un ciršanas atlieku aiztransportēšanu no kāpu zonas.
Baltijas jūras piekrastē Liepājas robežās ir sastopami gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā īpaši aizsargājamie biotopi, augi, dzīvnieku un bezmugurkaulnieku dzīvotnes.
Lai piekrastē pie Liepājas saglabātu un veidotu vizuāli augstvērtīgu ainavu, kas maksimāli pietuvināta dabiskajai, ar raksturīgajiem biotopiem un sugām, reljefa formām, nepieciešams likvidēt novecojušus, zemas kvalitātes, degradētus, cilvēku ietekmētus mākslīgus biotopus, vienlaikus nodrošinot šīs teritorijas augstvērtīgas rekreācijas iespējas. Šādi apsaimniekošanas ieteikumi ir minēti sugu un biotopu ekspertes Ingas Straupes "Atzinumā par Liepājas pilsētas piekrastes biotopiem" - 2015.gadā apstiprinātā Liepājas pludmales tematiskā plānojuma pielikumā.
Piekrastes aizsargājamie biotopi ir iekļauti Baltijas jūras krasta kāpu aizsargjoslā. Aizsargjoslu likums aizliedz krasta kāpu aizsargjoslā pārveidot reljefu, bojāt un iznīcināt dabisko zemsedzi, izņemot gadījumus, kad tas nepieciešams atļauto darbību veikšanai, piemēram biotopa kopšanai vai atjaunošanai. Šis likums aizliedz veikt galveno cirti, bet mežaudžu kopšana un ainaviskā cirte ir atļauta.