Liepājnieki dodas uz Skrundu sveikt soļotāju Arvīdu Meņģi jubilejā
Ceturtdien, 29.augustā plašs sveicēju pulks ieradās Skrundas novada Rudbāržu pagastā, lai dotos pie slavenā sportista, ilggadējā soļotāja un daudzu medaļu ieguvēja Arvīda Meņģa un sveiktu viņu 90. dzimšanas dienā, pilsētas informācijas portālu Liepaja24.lv informēja Latvijas Sporta muzeja pārstāve Rita Apine.
Pie bijušā Liepājas sportista ieradās Latvijas Sporta veterānu/senioru savienības prezidents Daumants Znatnajs, savienības darbiniece Erna Griķe, Liepājas Sporta senioru kluba vadītāja Astrīda Zitmane, Liepājas pilsētas Sporta pārvaldes vadītājs Artis Lagzdiņš, Skrundas novada pašvaldības priekšsēdētājas vietnieks Aldis Zalgauckis, novada sporta dzīves vadītāja Aivita Emerberga, Rudbāržu pagasta pārvaldes vadītāja Dzintra Veģe, pagasta kultūras darba organizatore Dita Ņuņēvica, sociālā dienesta darbiniece Gunta Stiba, kādreizējā Sieksātes bibliotekāre Mirdza Liekmane, Latvijas Sporta muzeja pārstāve Rita Apine, vēsturnieks un publicists Alfrēds Leja, novadniece, žurnāliste un jaunības cīņu biedre sportā Olga Utkina, kā arī tuvākie kaimiņi.
Ar vārdiem: "Daudz baltu dieniņu Laimiņa dodi, Diženi, raženi dzīvojoti!" sākās soļotāja Arvīda Meņģa sumināšana. Tika teikti pateicības pilni vārdi par Latvijas un plašās Padomju Savienības rekordiem soļošanā, par godīgi nodzīvoto mūžu, par draugiem un draudzību soļošanas distancēs un ārpus tā. "Skanēja muzikāli sveicieni. Jubilāra atmiņu stāsti raisījās tik viegli, it kā notikumi nebūtu notikuši iepriekšējā gadsimta četrdesmitajos un piecdesmitajos gados, bet vēl vakar. Gaišs optimisms un labvēlība pret pasauli staroja Arvīda acīs," stāsta Rita Apine.
Arvīds Meņģis dzimis 1923. gada 29.augustā. Trīspadsmit gadu vecumā Arvīds sāka apzinīgi pievērsties sportam. Liepājas puika sportot sāka vēl pirms kara, kad soļotājs un puiku elks Jānis Jambergs, redzot jaunā censoņa dedzību un neatlaidību, mudināja ne tikai skriet, bet arī soļot. Jaunekļa gados viņš strādāja dzelzceļa darbnīcās, tomēr sporta gaitas patraucēja krievu un vācu okupācijas gadi.
1943. gadā 20. gadu vecumā Arvīdu paņēma vācu armijā – 19. divīzijā. Vēlāk Arvīds aizgāja un pieteicās lidotāju skolā. Divas nedēļas pavadīja Batē mācībās, bet pēc tam tika pārvests uz Liepājas artilērijas prettanku bateriju. Tad ietrieca kaujās Krievijā – Opočkas sādžā, vēlāk Igaunijas ziemeļos. Līdz jau Latvijā, pie Blīdenes, Arvīdu vairākas reizes ievainoja. Kara gaitas Arvīdam izvērtušās spraigas, viņš nonācis arī amerikāņu karagūstekņu nometnē, nonācis arī krievu rokās un filtrācijas nometnē. Tikai 1946. gada pavasarī viņš uzsāka ceļu uz Latviju, kur ik pa divām dienām rakstīja savu biogrāfiju. Pēc tam ilgus gadus viņš strādājis Liepājas kokapstrādes fabrikā "Baltija".
Pēc izcīnītās PSRS čempiona zelta medaļas ar viņu sāka rēķināties kā ar potenciālu lielās valsts izlases dalībnieku. Vēlreiz lieliski sevi apliecināja 1950. gadā, nu jau kļūdams par divkārtēju PSRS čempionu 20 kilometru distancē.
Savu pirmo Latvijas PSR rekordu Meņģis sasniedza 1953. gadā 5000 metru distancē. Vēl pēc gada Kijevā PSRS meistarsacīkstes sasniedza otru rekordu – 50 kilometros.
Uz sarakstu
