LM akcionāri meklē investorus Turcijā, Lielbritānijā un Itālijā
Informācija par šo sarunu rezultātiem tiks sniegta pēc Zaharjina un Segala atgriešanās Latvijā, kas plānota šodien vēlu vakarā.
Paziņojumā teikts, ka "Liepājas metalurgs" ir vīlies Ministru kabineta sēdē, kura notika 26.martā un kurā netika pieņemti nekādi lēmumi uzņēmuma atbalstam smagajā situācijā, kas ir skārusi metalurģijas nozari visā Eiropā.
Tajā norādīts, ka Eiropas Parlaments 2012.gada 13.decembrī, piekrītot, ka situācija metalurģijā ir dramatiska, uzdeva Eiropas Komisijai līdz šā gada jūnijam izstrādāt nozares atbalsta programmu.
Šajā kontekstā "Liepājas metalurgs" negaidīja šādu valdības attieksmi pret rūpnīcas problēmām.
Paziņojumā uzsvērts, ka "Liepājas metalurgs" no valdības neprasa investīcijas, bet darbību, saskaņotu ar plānu uzņēmuma izvešanai no krīzes situācijas. Plānā ir konkrēti minēti pasākumi 63 miljonu latu apjomā, ko jau veic vai vēl veiks pats uzņēmums. Tie ietver jaunu akcionāru kapitāla piesaistīšanu, ilgtermiņa kredīta restrukturizāciju, vienošanās panākšanu ar citiem kreditoriem, stingras taupības režīma ieviešanu, administratīvo izdevumu samazināšanu, ražošanas efektivitātes palielināšanu un sociālās programmas saīsināšanu.
Šī gada 18.martā Zaharjins finanšu ministram Andrim Vilkam (V) un ekonomikas ministram Danielam Pavļutam iesniedza "Pasākumu plānu uzņēmuma izvešanai no krīzes", par kuru laikā līdz 26.martam netika saņemti ne jautājumi, ne piebildes, tādēļ ir nekorekti no valdības puses apgalvot, ka no akcionāru puses nav biznesa plāna, teikts uzņēmuma paziņojumā.
Uzņēmums uzsver, ka valdība iepriekš izteica apgalvojumu - ja "Ernst & Young Baltic" veiktais audits parādīs, ka uzņēmumā nav veiktas prettiesiskas darbības, tā sniegs savu atbalstu. Audits apliecina, ka "Liepājas metalurgā" tās nav konstatētas, bet valdība no atbalsta pagaidām atturas.
Paziņojumā norādīts, ka esošajā tirgus situācijā apgrūtinājums ir arī nesamērīgi pieaugošais elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenšu (OIK) maksājums - pēdējos piecos gados "Liepājas metalurgs" samaksājis OIK maksājumos ap 11 miljoniem latu un šogad OIK daļa rēķinos par elektroenerģiju ir gandrīz desmit miljoni latu.
"Liepājas metalurgs" norāda, ka OIK ir valdības atbildība. Situācijā, kad Latvijas ražotājam ar eksporta apjomu 98% ir sarežģījumi, valdība nedrīkst pagriezt muguru un noskatīties, kā uzņēmums grimst, teikts paziņojumā.
"Tad, kad metalurģijas nozarē Eiropas Savienībā un uzņēmumā viss bija kārtībā - kad tika maksāti desmit miljoni latu gadā nodokļos, kad desmit gadu garumā saviem līdzekļiem tika modernizēta ražošana un 2011.gadā uzcelts modernākais Eiropā tēraudkausēšanas komplekss, kad tika pārņemti un savesti kārtībā stadioni Liepājā un ledus halle, kad tika uzturēts bērnu sports 600 Liepājas bērniem un nodrošinātas vismaz 15 000 darba vietas visa holdinga uzņēmumos un plaša sociāla programma strādājošajiem, "Liepājas metalurgs" saņēma atbilstošu valdības uzmanību. Šodien, kad uzņēmumu ir skārusi nozares krīze, nezaudējam cerību par valdības pareizu izvēli, izmainot nostāju un atbalstot uzņēmumu," teikts izplatītajā paziņojumā.
Liepaja24.lv jau vēstīja, ka valdība pirms nedēļas vēl nepieņēma lēmumu par piedalīšanos grūtībās nonākušā "Liepājas metalurga" glābšanā, norādot, ka vēlas lielāku uzņēmuma akcionāru aktivitāti problēmu risināšanā.
Uz sarakstu
