Banner 980x90

Slakteris: vieglu un patīkamu risinājumu LM situācijā nav

Finanšu grūtībās nonākušā metalurģijas uzņēmuma AS "Liepājas metalurgs" problēmu risināšanā vieglu un patīkamu risinājumu nevar būt, intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" atzina kādreizējais finanšu ministrs Atis Slakteris.

Slaktera ieskatā, varētu būt apsverams variants, ka, atpērkot no pašreizējiem "Liepājas metalurga" īpašniekiem akcijas par vienu latu, no "Liepājas metalurga" aiziet esošie akcionāri un kreditori meklē citus investorus.

Tomēr bijušais finanšu ministrs uzsvēra, ka nevar vilkt paralēles starp "Liepājas metalurgu" un "Parex banku", ko valsts 2008.gadā par diviem latiem pārņēma no akcionāriem.

Savulaik neviens neglāba "Parex banku", bet tika glābta finanšu sistēma. "Parex bankas" pārņemšana bija instruments, lai nesabruktu finanšu sistēma Latvijā, atšķirības skaidroja Slakteris un atzīmēja, ka "Liepājas metalurga" gadījumā situācija ir pilnīgi otrāda - sistēma netiek glābta, runa ir par vienu uzņēmumu un tā lielo, nozīmīgo lomu valstī un sevišķi Liepājā.

Taujāts par iespējamiem risinājumiem "Liepājas metalurga" glābšanai, Slakteris atzina, ka valstij būs milzīga izšķiršanās par to, ko darīt. "No klasiskas ekonomikas viedokļa raugoties - privāti akcionāri ieguldījuši naudu neveiksmīgā biznesā, viņiem jāizput, un tā ir viņu privāta darīšana. Taču, ņemot vērā uzņēmuma milzīgo lomu Liepājā un arī valstī, valdība nonākusi pārdomu priekšā, vai ir tik vienkārši," atzina eksministrs.

Slakteris sacīja, ka padomus nevar nevienam dot, tomēr norādīja, ka viņam savulaik "Parex bankas" gadījumā neienāca prātā kaut ko galvot esošajiem akcionāriem. Savukārt "Liepājas metalurga" gadījumā jau ir ticis sniegts galvojums bez valsts uzraudzības un līdzdalības. "Jautājums ir par nākamo soli - vai valsts turpinās vēl kaut ko darīt. Valstij patiesībā nevajadzētu rīkoties tādā veidā, kā līdz šim noticis. Varētu būt apsverams variants, ka par vienu latu esošie akcionāri aiziet prom un vietā nāk citi akcionāri - Valsts kase, valsts uzņēmumi, privātais akcionārs. Pieņemu, ka tas varētu būt variants, ko apsvērt, un meklēt citus investorus, kas nāk un darbojas. Bet turpināt tādā veidā, kā līdz šim, ar esošajiem akcionāriem, man šķiet, ir bezcerīgs ceļš," sacīja Slakteris.

Bijušais ministrs atzina, ka "Liepājas metalurga" iespaids ir milzīgs, un lēmums par to nav vienkāršs.

Tomēr Slakteris uzsvēra, ka pašreizējai situācijai nav nekā kopīga ar "Parex banku". "Caur "Liepājas metalurgu" mēs neglābjam metalurģijas nozari un visu kopējo Latvijas tautsaimniecību. Uzņēmums ir liels, bet ne tik milzīgs, lai ietekmētu visus. Finanšu sistēmas sabrukums ietekmētu jebkuru - sākot no pensionāra un beidzot ar jebkuru uzņēmēju," skaidroja ekspolitiķis.

"Iespējams, ir jādomā citi instrumenti, kā nodrošināt darba vietas Liepājā. Ja ar "Liepājas metalurgu" kaut kas bruks, ko nevar izslēgt, tad jādomā speciālas nodarbinātības programmas Liepājā. Tas nav vienkāršs jautājums un viegls uzdevums," izteicās Slakteris.

Bijušais finanšu ministrs atzina, ka pirms gadiem desmit vai 20 būtu nešaubīgi teicis - jāļauj uzņēmumam iet maksātnespējas ceļš, nāks citi veiksmīgāki, bet ja neatnāks - ko lai dara. "Tagad skatos savādāk. Ir skaidrs, ka uzņēmuma ietekme ekonomikā, uz darba vietu skaitu ir milzīga, un valsts mocīsies, bet pagaidām mocīšanās nekādus labus risinājumus nepiedāvā," sacīja Slakteris.

Liepaja24.lv jau vēstīja, ka "Liepājas metalurga" kreditori piedāvājuši uzņēmuma lielākajiem akcionāriem - Sergejam Zaharjinam, Iļjam Segalam un Kirovam Lipmanam - pārdot sev piederošās akcijas uzņēmuma lielākajiem kreditoriem vai to norādītajām personām par vienu latu katram no pārdevējiem.

Dalies ar šo rakstu

Uz sarakstu
Pilseta24.lv neatbild pievienotajiem lasītāju komentāriem, kā arī aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā Pilseta24.lv patur tiesības liegt komentēšanas iespēju. Komentāros publicējamā teksta garums ir ierobežots līdz 1000 zīmēm. Nereģistrētiem lietotājiem ir aizliegta HTML un hipersaišu publicēšana!
Komentāri (0)