Vārkavas muižas pils – kā tā tapusi?

Preiļu novada Vārkavas pagastā atrodas Vārkavas muižas pils – tā celta teritorijā, kas no 16. līdz 19. gadsimtam esot bijis tirgotāju folverks jeb pusmuiža. 19. gadsimtā tapusī mūra pils atrodas Valsts aizsardzībā esošo nekustamo pieminekļu sarakstā, savukārt ap pili iekoptais Vārkavas parks ir dabas piemineklis un iecienīta pastaigu vieta.

Vēsture

12. gadsimtā tagadējā Vārkavas pagasta teritorija ietilpa seno latgaļu Jersikas valstī, un tā bijusi apdzīvota jau ilgi pirms pirms krustnešu ienākšanas Baltijā. Vārkavas tirgotāju folverks jeb pusmuiža (vēlāk muiža) atradās tagadējā Vecvārkavā, savukārt Vārkavas ciems – mūsdienu Vārkavā. Pirmo reizi Vārkavas muiža pieminēta 1583. gadā kā Rēzeknes stārastijai piederoša zemes vienība, uz kuru rentes tiesības bija piešķirtas Bernardam Oledenbokumam.

16. gadsimtā tirgotājiem bija pienākums iepirkt Polijas karalim dažāda veida preces, piemēram, būvkokus, ogles, meža dzīvnieku āda, un pa Dubnu tās nogādāt līdz Daugavai. Vēlāk šis tirgotāju folverks tika dēvēts par Vārkavas folverku. 1746. gadā Polijas karalis Augusts III apstiprinājis privilēģiju Janam Borham uz Vārkavas muižu un Vilcānu muižu, tādējādi Vārkavas muiža nonāk grāfu Borhu dzimtas (viena no vecākajām dižciltīgo dzimtām Eiropā) īpašumā. 1784. gadā Preiļu muižas Vārkavas folverkā minēta koka dzīvojamā māja ar augļu dārzu un uniātu koka baznīca.

19. gadsimtā Vārkavas folverks kļuva par pilntiesīgu muižu, un šajā laikā tika uzcelta Vārkavas muižas mūra pils. Lai gan nav precīzu ziņu par pils tapšanas gadu, tiek pieņemts, ka vecā koka māja nodegusi, un tādēļ 19. gadsimta otrajā pusē (iespējami ap 1865. gadu) tika uzcelts mūra kungu nams. Tiek uzskatīts, ka mūra pils uzcelta vēl agrāk, par ko liecina dažādas agrāku laiku arhitektūras iezīmes.

Par Vārkavas muižas celšanu vēsta kāds nostāsts: “Vārkavas muižu cēla kungu laikos. Rīta saulei lecot, jau Dubencā ļaudis dzirdēja, ka sākas dienas darbi – Vārkavas muižas celšana. Par kādu nepadarītu darbu sievietes pēra ar ērkšķu zariem, bet vīriešus ar rīkstēm. Par lielāku nedarbu lika siekstās. Līksnas lielmāte savus darba ļaudis neļāva pērt. Tā cēla Vārkavas muižu.”

20. gadsimta sākumā Vārkavas muiža piederējusi poļu muižniekam Benislavskim, bet 1912. gadā viņš īpašumu pārdeva būvuzņēmējam no Krievijas, miljonāram Dorimedontam Aļeiņikovam; nākamo dažu gadu laikā norisinājās intensīva muižas attīstība – tika ievilkta elektrība, ūdensvads, uzbūvētas dzirnavas, dažādas darbnīcas, kā arī iekopts plašs ābeļdārzs. Muižas attīstības lielos plānus izjauca I Pasaules kara sākums, muiža tika izpostīta, savukārt tās īpašnieks neilgi pēc tam nomira.

Arī šim īpašumam neiet secen 1920. gada zemes reformas, un 1922. gadā kungu namā tiek iekārtota Vārkavas 2. pamatskola, kas vēlāk kļūst par Vārkavas vidusskolu; tā ēkā atradās līdz pat 1979. gadam, kad tika uzbūvēta jauna skolas ēka. Muižas kungu namā bijuši iekārtoti arī dzīvokļi.

Vārkavas muiža mūsdienās

2000. gadā tika uzsākti Vārkavas muižas pils atjaunošanas darbi. 2004. gadā notika daļēji atjaunotās pils atklāšana, kad lielākā daļa telpu bija jau izremontētas. Vārkavas muižas ēkā izvietota domes administrācija, bāriņtiesa, kultūras centrs, ģimenes ārsta prakse, pasts, Upmalas bibliotēka. Lai arī iekšpusē no senatnīgā iekārtojuma saglabājies maz, ir restaurēta ēkas fasāde, restaurēti vai no jauna izgatavoti logi. Vārkavas muižas pils ir Valsts aizsargājamo nekustamo pieminekļu sarakstā un Vārkavas parks ap pili ir dabas piemineklis.

Dalies ar šo rakstu

Uz sarakstu