Vienojas par skaidras naudas sākumdeklarēšanas kārtību
Noteikumos paredzēts konkrēts brīdis, kurā tiks fiksēta naudas līdzekļu esamība kontā kredītiestādē, kas pierāda personas naudas līdzekļu esamību - 2012.gada 1.jūnija dienas beigās plkst.24.
2011.gada 15.decembrī stājās spēkā Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likums, kas nosaka Latvijas rezidentiem pienākumu - skaidras naudas uzkrājumu, kas pārsniedz 10 000 latu vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā pēc Latvijas bankas noteiktā valūtas kursa, ieskaitīt kontā kredītiestādē, bet amatpersonām bankā jāieskaita skaidras naudas uzkrājumi, kas pārsniedz 4000 latu.
Ja personas skaidras naudas uzkrājumi ir tādā ārvalstu valūtā, kādu kredītiestādes Latvijā nepieņem (neveic darījumus), personām būs tiesības šos naudas uzkrājumus savā kontā kredītiestādē neieskaitīt. Taču jārēķinās, ka personai būs arī pienākums pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pieprasījuma uzrādīt šos skaidras naudas uzkrājumus attiecīgajā valūtā, lai VID varētu pārliecināties par šādu skaidras naudas uzkrājumu esamību.
Par deklarācijas neiesniegšanu vai nepatiesu ziņu sniegšanu lielā apmērā būs paredzēta kriminālatbildība. Savukārt par mazākiem pārkāpumiem tiks sagatavoti priekšlikumi grozījumiem Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kuri jau tuvākajā laikā tiks iesniegti Saeimā.
Finanšu ministrijas piedāvājums paredz, ka par sākumdeklarēšanās deklarācijas neiesniegšanu vai nepatiesu ziņu norādīšanu gadījumos, kuriem nav krimināla rakstura, varēs piemērot sodu līdz 250 latiem, bet par skaidras naudas neiemaksāšanu likumā noteiktajos termiņos varēs piemērot administratīvo sodu līdz 500 latiem.
Pēc FM un Valsts ieņēmumu dienesta aplēsēm, sākumdeklarēšanās varētu skart 70 000 iedzīvotāju, kuriem klāt var pieskaitīt vēl ap 120 000 iedzīvotāju, kuriem, pēc kredītu reģistra datiem, kredītsaistības ir bijušas lielākas par 10 000 latu.
Šīs gan ir provizoriskas aplēses, jo šajos rādītājos var būt cilvēki, kuri atbilst vairākiem kritērijiem, kā arī valsts amatpersonas, kuras reģistrējušas hipotekāros kredītus. Tāpēc precīzu aplēšu par to, cik daudz deklarāciju varētu saņemt, pagaidām nav.
Pēc FM aplēsēm skaidras naudas iemaksāšanas kārtība varētu skart 5% - 7% no valsts amatpersonām.
Iedzīvotājiem jārēķinās, ka valsts naudas iekasēšanas izmaksas nekompensēs. FM par to gan vēl turpina runāt ar komercbankām, tomēr vienošanās par to iesaisti un izmaksu segšanu panākta neesot.
Sākumdeklarēšanās paredz, ka privātpersonām bankas kontā būs jāieskaita skaidras naudas līdzekļi, ja tie pārsniegs 10 000 latu.
Lai noteiktu skaidras naudas uzkrājumu kopsummas ekvivalentu latos, persona uzkrājumus ārvalstu valūtā pārvērtēs atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajam valūtas kursam 2011.gada 31.decembrī. Ja uzkrājums būs tādā ārvalsts valūtā, kurai Latvijas Banka nenosaka oficiālo kursu, valūtas kursu aprēķinās, izmantojot Latvijas Bankas noteikto eiro kursu un "Financial Times" publicētos attiecīgo ārvalstu valūtu kursus attiecībā pret eiro, paredz noteikumi.
Noteikumi arī paredz, ka persona skaidras naudas uzkrājumus iemaksās savā kontā kredītiestādē līdz 2012.gada 1.jūnija plkst.24 pēc Latvijas laika un uzkrājumi būs jāsaglabā savā kontā kredītiestādē vismaz līdz 2012.gada 2.jūnija pulksten 00.05 pēc Latvijas laika.
Jaunā kārtība gan neattieksies uz personas skaidro naudu, kas iegūta pēc stāvokļa 2011.gada 31.decembra plkst.24.
Kā ziņots, 2011.gada 15.decembrī stājās spēkā Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likums, lai gan mantiskā stāvokļa deklarācija noteiktām iedzīvotāju kategorijām būs jāiesniedz VID no 2012.gada 1.marta līdz 1.jūnijam, tajā būs jānorāda ziņas par personas mantisko stāvokli uz 2011.gada 31.decembra plkst.24.
Uz sarakstu
