Zemessūcēja nogrimšana, visticamāk, saistīta ar sliktiem laikapstākļiem

Pēc zemessūcēja izcelšanas krastā nekāda vizuāli redzama sūce vai tamlīdzīgi bojājumi netika konstatēti. Nacionālo bruņoto spēku speciālisti veikuši zemessūcēja tehnisko ekspertīzi. Oficiāls ekspertīzes slēdziens vēl nav saņemts, taču saņemta neoficiāla informācija, ka bojājumu zemessūcēja korpusā nav. Līdz ar to ticamākā notikušā versija ir tāda, ka neprognozēti augstās ūdens viļņošanās rezultātā viens no zemessūcēja pontoniem piesmēlies ar ūdeni un iegrimis, skaidroja Griškēvičs.

Zemessūcējs sastāv no septiņiem pontoniem, no kuriem lielākais nav hermētiski noslēgts. Lai gan šajā gadījumā ūdens viļņošanās ir bijusi lielāka par pieļaujamo un varētu runāt par kapteiņa atbildību, tomēr jāņem vērā, ka meteoroloģiskās prognozes iepriekš nav liecinājušas par attiecīgu vēja virzienu un stiprumu, norādīja Griškēvičs.

Viņš arī uzsvēra, ka zemessūcēja sagatavošana darbam aizņem vairākas stundas un katru dienu ostas padziļināšanai nav labvēlīgi laikapstākļi, tāpēc ir "jāķer moments", vienlaikus atzīstot, ka "piesardzība ir svarīgāka par visu". Pašlaik tiekot domāts par risinājumiem, kā mākslīgi varētu palielināt zemessūcēja peldspēju.

Zemessūcējs ir apdrošināts, un tam nav nodarīti ļoti būtiski bojājumi, ja neskaita dažu elektromotoru iziešanu no ierindas un citus viegli novēršamus bojājumus. Ostas pārvaldnieks atzina, ka notikušā dēļ ir zaudētas vismaz divas dienas, kad ostas padziļināšanai bija labvēlīgi laikapstākļi, bet šos darbus nevarēja veikt, kamēr zemessūcējam tiek veikts remonts. Pašlaik ostas pārvaldnieks vēl nevarēja prognozēt, kad varēs atsākt ostas padziļināšanas darbus.

Tika sasaukta arī Pāvilostas ostas valdes ārkārtas sēde, kurā uzklausīja ostas pārvaldnieka un kapteiņa ziņojumus saistībā ar pirms nedēļas notikušo negadījumu. Kā aģentūrai LETA skaidroja Pāvilostas novada domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons, nekādi lēmumi vēl netika pieņemti, jo nav saņemts oficiālais ekspertīzes atzinums. Šo jautājumu vēlreiz plānots skatīt nākamajā ostas valdes sēdē 21.septembrī.

Kā noskaidroja aģentūra LETA, zemessūcēja izcelšanas darbi izmaksāja ap 3000 eiro.

Lai veiktu zemessūcēja nogrimušās daļas pacelšanu, Pāvilostā bija ieradušies pārstāvji no uzņēmuma, kas specializējies zemūdens darbos. Ar ūdenslīdēju palīdzību pie zemessūcēja nogrimušās daļas tika piestiprināti piepūšami pontoni, kas pēc pludiņa principa pacēla zemessūcēja nogrimušo daļu ūdens virspusē.

Zemessūcējs ir jauns - Pāvilostas osta to pērn decembra sākumā saņēma no Ukrainas ražotāja "Spectehnika", kur tas pēc pasūtījuma tika izgatavots ostas padziļināšanas vajadzībām. Zemessūcēja iegāde, ieskaitot tā izgatavošanu, transportēšanas izmaksas, apdrošināšanu u.c. papildu izmaksas, izmaksāja kopumā ap 75 000 eiro. Zemessūcējs ir apdrošināts par pirkuma summu. Ja pēc zemessūcēja nogrimušās daļas pacelšanas tiks konstatēts kāds ražošanas defekts, ostas pārvalde vērsīsies ar pretenzijām pie ražotāja, jo ir spēkā ražotāja dotā garantija, skaidroja ostas pārvaldnieks.

Ostas darbu notikušais nekādi neietekmē un netraucē, piebilda Griškēvičs, akcentējot, ka ostas padziļināšanas darbi jau bija gandrīz pabeigti.

Kā ziņots, 22.augusta vakarā Pāvilostā ostas teritorijā daļēji nogrimis grunts padziļināšanu veikušais zemessūcējs, no kura notikusi neliela degvielas noplūde.

Kā aģentūru LETA informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanās dienestā (VUGD), plkst.23.10 saņemts izsaukums uz Pāvilostu, kur Sakas upes ietekā jūrā esošajā ostā daļēji nogrimis zemessūcējs, kas veicis ostas padziļināšanas darbus.

Lai ierobežotu un likvidētu vides piesārņojumu, ko izraisīja noplūdusī degviela, pašvaldības pārstāvji ūdenī izvietoja ierobežojošās un absorbējošās bonas.

Kā aģentūrai LETA tobrīd teica Pāvilostas ostas pārvaldes pārstāvji, negadījums noticis tāpēc, ka viens no zemessūcēja nodalījumiem piepildījies ar ūdeni.

Ostas pārvaldes pārstāvji atzīmēja, ka gan VUGD, gan Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs atzinis, ka šis negadījums nav radījis vidi postošu piesārņojumu.

Uz sarakstu