Tūrisma informācija

Liepājas teātris

Teātra iela 4, Liepāja

Liepājas teātris ir vecākais profesionālais teātris Latvijā. 2016./2017. gada sezona teātrim ir jau 110. Teātra repertuārs veidots tā, lai tajā sev tīkamu izrādi atrastu gan liels, gan mazs skatītājs.

Pāvilostas moli

Pāvilosta, Pāvilostas novads

Pāvilostas moli pirmo reizi iebūvēti 1878. gadā. Sākotnējos ostas vārtus veidoja no pāļu rindām un akmeņu krāvumiem. 1929. gadā tie tika pagarināti ar betona blokiem. Ostas kanāla garums ir 950 m, bet platums 40 - 45 m. Pēc molu rekonstrukcijas 2010. gadā tie atkal ir piemēroti pastaigām.

Priekules muižas pils

Aizputes 1, Priekule

Priekules muižas pils būvēta gadsimtu vēlāk nekā Priekules Zviedru vārti, vairākos avotos minēts 1797. gads. 19. gadsimta otrajā pusē pils tikusi atkārtoti pārbūvēta.

Pāvilostas novadpētniecības muzejs

Dzintaru iela 1, Pāvilosta, Pāvilostas novads

Pāvilostas novadpētniecības muzeja celtniecība uzsākta 1879. gada 22. maijā. Muzejs bija pirmā mūra ēka Pāvilostā. 1992. gada 17. novembrī pirmo reizi apmeklētājiem tajā durvis vēra Pāvilostas novadpētniecības muzejs.

Tradīciju nams "Zvanītāji"

Rucava, Rucavas novads

Kaut arī ēka ir ieguvusi jaunu ārējo veidolu, tās saimes istaba saglabāta senajā izskatā (māja celta 19. gs. beigās) ar tam laikam raksturīgo iedzīvi, etnogrāfiskiem priekšmetiem, un no tās dveš senatnes elpa.

Piedzīvojumu parks "Tarzāns"

Lībiešu iela 8, Beberliņi, Karosta, Liepāja

Piedzīvojumu parkā "Tarzāns" ir izveidotas piecas dažādas sarežģītības trases ar 77 šķēršļiem, kā arī 330 metru garš nobrauciens pāri Beberliņu ūdenskrātuvei, kas ir Latvijā līdz šim garākais šāda veida nobrauciens pa trosi.

Priekules pils skatu tornis

Aizputes iela 10, Priekule

Reizē ar Korfu jaunās pils ārpuses pārbūvi 19. gs. beigās uzbūvēja pils skatu torni. Kādreizējais priekulnieks, profesors Ojārs Spārītis atzinīgi novērtēja savā laikā pils tuvumā uzcelto skatu torni.

Prenclava vējdzirnavas

Rude, Otaņķu pagasts, Nīcas novads

Prenclava vējdzirnavas 1885. gadā pēc holandiešu vējdzirnavu parauga cēlis Johans Ernests Rūdolfs Prenclavs, pēc izcelsmes vācietis. Dzirnavu īpašnieki kopš Atmodas gadiem ir Prenclavu dzimtas turpinātāji Pārsla un Arnis Kupši. Prenclavu dzirnavas ir vienas no lielākajām vējdzirnavām Latvijā – ar 6 stāviem, 4 malšanas gaņģiem jeb skrejām. Dzirnavas ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.