Atklās Liepājas koncertzāles lielo zāli

Lielās zāles atklāšanas koncerta programma skanēs divas reizes - 6.novembrī plkst.19.00 plašākai publikai un 7.novembrī lūgtajiem visiem, kuri līdzdarbojušies koncertzāles tapšanā. Lielās zāles atklāšanā 7.novembrī piedalīsies arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis, eksprezidente un Liepājas koncertzāles patronese Vaira Vīķe-Freiberga un citi lūgtie viesi.

Lielo zāli atklās ar Emiļa Melngaiļa Liepājas mūzikas vidusskolas kādreizējā direktora, ilggadēja mūzikas teorijas un kompozīcijas pasniedzēja un komponista Agra Engelmaņa (1936-2011) skaņdarba simfoniskajam orķestrim pirmatskaņojumu.

"Mūzika simfoniskajam orķestrim" ir Engelmaņa pirmais simfoniskais opuss, kas sarakstīts 1971.gadā. Lai arī nosaukumā likts vārds "mūzika", šī partitūra vairāk līdzinās četrdaļu simfonijai ar spējiem tempa un rakstura kontrastiem pirmajā daļā, kam seko lēnāka vidusdaļa, ar ironiski risinātu otro daļu (fagota solo), kurā, vīpsnājot par estrādes mūziku, ieausta arī valšveidīga epizode, ar miniatūru trešo daļu, ko atklāj flautas solo, un dramatisku, aktīvu finālu, kur īpaša loma ir orķestra sitaminstrumentu grupai, informēja Hartmane.

"Man bija grūti noticēt, ka partitūra tapusi pirms 44 gadiem. Tik svaiga, laikmetīga, mūsdienu sadzīves izjūtām pārpilna un dažbrīd groteska," tā savas sajūtas raksturoja diriģents Atvars Lakstīgala, kurš pērnvasar nodzeltējušās nošu lapas atradis Engelmaņa partitūru skapī. "Ar Engelmaņa kompozīcijām iepazinos salīdzinoši vēlu, sākot strādāt Liepājas Simfoniskajā orķestrī un veidojot Engelmaņa 80.jubilejas un vienlaikus piemiņas koncertu. Vēlos atgūt nokavēto, tāpēc viņa brīnišķīgo mūziku esmu iekļāvis arī nākamās sezonas programmās."

"Liepāja ir bagāta ar saviem komponistiem, tādēļ, veidojot repertuāru "Lielā dzintara" atklāšanas svētkiem, pirmkārt, domājām par Liepājas mūziku un mūziķiem, par Liepājas kultūras lomu Latvijas un starptautiskajā vidē, un lielās zāles atklāšanas programmu nolēmām sākt ar Liepājā radītu mūziku. Ar to gribam parādīt, ka koncertzāle "Lielais dzintars" nav iebūvēta tukšā vietā, bet gan šī ir vieta, kur simfoniskā mūzika dzīvojusi ļoti sen," skaidroja koncertzāles atklāšanas programmas veidotājs Ints Dālderis.

Lielās zāles atklāšanas koncertā skanēs arī "Ceturtais Liepājas koncerts klarnetei un orķestrim", ko komponējis latviešu akadēmiskās mūzikas komponists Ēriks Ešenvalds, kura darbi patlaban ir starp visvairāk izpildītajiem.

Iezīmējot Eiropas Savienības nozīmi koncertzāles tapšanā, atklāšanas koncerta otrajā daļā skanēs Ludviga van Bēthovena 9.simfonija. Tās atskaņojumā piedalīsies valsts akadēmiskais koris "Latvija" kopā ar starptautisku solistu kvartetu - soprānu Elizabeti Stridu no Zviedrijas, lietuviešu mecosoprānu Jovitu Vaškevičūti, igauņu tenoru Mati Turi un latviešu basbaritonu Egilu Siliņu. Koncertā piedalīsies arī koris "Intis", Kurzemes filharmonijas kamerkoris "Ventspils" un koris "Kamēr...".

Uz sarakstu