Etnogrāfiskie tautastērpi Latgalē – kādi tie bija?
Dažādu novadu tērpus var atšķirt pēc to veidošanas paņēmieniem, auduma rakstiem, krāsām, kā arī valkāšanas paražām. Atšķirības īpaši izpaužas sieviešu apģērbā, villainēs, dūraiņos, zeķēs un jostās.
Latgale
Lagale ir kultūrvēsturisks novads, ko jau kopš aizvēsturiskiem laikiem pamatā apdzīvojuši senie latgaļi (letgaļi). Līdz 12. gadsimta beigām mūsdienu Latgalē un Vidzemes austrumu daļā bija vairāki letgaļu valstiskie veidojumi. Abās Daugavas pusēs atradās Kokneses un Jersikas ķēniņvalstis, kuru valdījumi dienvidos robežojās ar sēļu un lietuviešu zemēm. Jersika vācu hronikās tika dēvēta par Letiju, un senkrievu hronikā minētā Lotigolas zeme bija Jersikas valsts austrumu daļa, kas iestiepās arī mūsdienu Baltkrievijas un Krievijas teritorijā.
Etnogrāfiskie tautastērpi Latgalē
Ilgus gadsimtus Latgale bijusi etniski un reliģiski jaukta teritorija, tieši tāpēc Latgales tautastērpu darināšanas tradīcijas ietekmējuši kā vēsturiskie, tā arī ekonomiskie un ģeogrāfiskie apstākļi. Piemēram, jāmin seno latgaļu un sēļu kultūru līdzība – Latgales tērpiem ir daudz kopīgu iezīmju ar Austrumvidzemes, Krustpils un Augšzemes novadu tērpiem. Tāpat tautas tērpu piegriezumos, rotājumos un detaļās ir manāmas arī slāvu, kā arī citu tautu kultūru iezīmes. Latgalē tiek izšķirti divi tautastērpu novadi: Ziemeļlatgale un Dienvidlatgale.
Ziemeļlatgales tērpu novads aptver kādreizējo Abrenes apriņķi un Ludzas apriņķa ziemeļu daļu. Pateicoties seno latgaļu un Baltijas somu kultūru mijiedarbībai šajā novadā ilgstoši saglabājušās arhaiskas apģērba iezīmes. Dienvidlatgales tērpu novadā, savukārt, iekļaujas lielākā daļa no kādreizējo Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apriņķu teritorijām.
Kā tērpās latgalietes?
Dienvidlatgales tērpa novada sieviešu tautas tērpam raksturīgi tunikveida krekli, kam virsū šūti uzpleči, kā arī ieausti vai izšūti sarkani raksti. Klāt pie izejamās kārtas jeb goda tērpa tika vilkti priekšauti, kas arī tika izšūti ar sarkaniem rakstiem. Visbiežāk kuplie, jostas vietā brīvās krokās sakrokotie brunči darināti rūtaini, arī strīpaini, un tie apsieti ar rakstainām jostām. Uz pleciem tika segta balta vilnas auduma villaine jeb snātene ar krāsainu izšuvuma rotājumu vai linu auduma balta vai zili rūtaina snātene ar bārkšu rotājumu.
Ziemeļlatgales tērpu novadā brunči, kuru darināšanas tradīcijas saglabājušās no senākiem laikiem, ir atšķirīgi – balti vilnas vai linu auduma, kas apakšmalā greznoti ar rotājuma joslu; jaunākos laikos brunči tika darināti no rūtaina, retāk svītraina auduma. Villaines ir baltas ar bagātīgu krāsainu izšuvumu. Latgalē raksturīgas arī rakstaini austās linu snātenes ar mežģīņu, bārkšu un izšuvumu rotājumu. Arī šajā tērpu novadā krekls bijis tunikveida un garš un šūts no taisnstūrveida auduma gabaliem, kā arī ieaustu rakstu uzplečos.
Galvas meitas rotājušas ar sarkaniem stikla zīlīšu vainagiem, savukārt sievas ar galvas autiem, kas rotāts ar baltu izšuvumu un nelielām, sarkanbaltām bārkstīm.
Kā ģērbās latgaļu vīri?
Vīriešu tautastērpi visā Latgalē saglabājuši līdzīgas iezīmes. Visbiežāk tika valkāti garie vai pusgarie svārki, ko šuva no vadmalas dažādos pelēkos toņos, un tos varēja rotāt ar melna samta apmalojumiem un ielaidumiem, kā arī ādas apšuvumiem. Latgales vīram mugurā bija balts linu krekls, kas varēja tikt rotāts ar bagātīgu sarkanu izšuvumu. Svārkus apsēja ar pītām jostām vai svītrainajām celainēm. Garie zābaki vai puszābaki parasti tika valkāti virs garajām biksēm. Pie goda tērpa nēsāja melnu rateni ar platām malām un vidēji augstu dibenu, savukārt vasarā vīri priekšroku deva salmu cepurēm; tāpat arī kājās āva ādas pastalas.
Uz sarakstu
