Kalnozols apņēmies celt nācijas pašapziņu latviešu reemigrācijas veicināšanai
"Austras zemes" valdes loceklis uzņēmējs Valdis Kalnozols (LZP) akcijas laikā rīkotajā pasākumā uzsvēra, ka latviešiem ir vajadzīga pašapziņa, jo pašlaik ir vērojams tās trūkums un šaubas par saviem spēkiem. Tieši pārliecība par saviem spēkiem nepieciešama konkrētu mērķu sasniegšanai, un labs piemērs šajā gadījumā ir ebreju mammu pedagoģija, kuras saviem bērniem iedveš pārliecību par to, ka viņi ir labākie un spējīgākie.
Kalnozols norādīja, ka pašlaik ārzemēs dzīvojošie 200 000 līdz 300 000 cilvēku sūta līdzekļus saviem tuviniekiem, taču vēl lielāks ieguvums būtu, ja šie cilvēki atgrieztos un kā pastāvīgi pircēji tērētu savus līdzekļus Latvijā. Viņš skaidroja, ka viens no akcijas mērķiem ir arī "pieklauvēt pie valdības" durvīm, lai tā veicinātu tautsaimniecības izaugsmi.
Latvijas Universitātes (LU) Filozofijas un socioloģijas institūta veiktais pētījums par emigrantu kopienām gan cita starpā liecina, ka iedzīvotājiem, kas izceļojuši pēc 2000.gada, neuzticība valdībai un politiķiem vērtējama kā graujoša, norādīja LU pētniece Inta Mieriņa. Līdz ar to nepieciešams domāt par kopīgu - valdības, uzņēmēju un sabiedrības pārstāvju - sadarbību mērķa sasniegšanai, izrietēja no klātesošo sacītā.
Konkrētus iespējamās rīcības piemērus pieminēja LU pētniece un kultūras socioloģe Dagmāra Beitnere-Le Galla, pieminot jautājumu par atsevišķas probācijas jeb iekļaušanās Latvijas sabiedrībā veicinošas iestādes izveidošanu, kā arī norādot uz vietējo mācītāju lomu, veidojot saziņu ar emigrējušajiem. Nacionālo uzņēmēju padomes valdes priekšsēdētājs Oskars Dzirkalis atsaucās uz Beitneres-Le Gallas priekšlasījumā dzirdēto domu, ka ir tik daudz labo lietu, kuras mēs, latvieši, par sevi nepieminām.
Līdzīgi kā Kalnozols, arī socioloģe uzsvēra, ka jautājums par pašapziņu ir aktuāls un tā tiek ielikta ģimenē. Viņa un Dzirkalis skaidroja, ka reemigrācijas veicināšanu nevar īstenot valdība viena pati un ir svarīgi, ka sabiedrība to uztver kā kopīgo uzdevumu. Beitnere-Le Galla saistībā ar potenciāli veicamajiem uzdevumiem piebilda, ka pašlaik var vērot dārgu apartamentu Jūrmalā nonākšanu Krievijas jaunbagātnieku rīcībā, bet nav redzama atbilstoša programma mājokļa nodrošināšanai Latvijas jaunajām ģimenēm ar bērniem.
Viņa uzsvēra pagātnes liecības par latviešos mītošo pietiekošo spēku, kas ir jāizmanto arī tagad. Socioloģe skaidroja, ka 20.gadsimta sākumā latvieši bija modernisti, un pētniece retoriski vaicāja, cik bieži Latvijas iedzīvotāji identificējas ar tādiem sasniegumiem kā, piemēram, Rīgas jūgendstila ēku arhitektu paveiktais, jo lielākoties šie arhitekti bijuši latvieši.
Akcijas dalībnieki akcentēja, ka izvirzītā mērķa sasniegšanas labad vēlas uzklausīt un pastāstīt arī citiem stāstus par tiem, kuri ir noticējuši saviem spēkiem un kas tepat Latvijā spējuši realizēt savas idejas.
Uz sarakstu
