Banner 980x90

Klausies pasakas Džūkstes pasaku muzejā

Daudzi bērnībā ir klausījušies pasakas vai lasījuši tās paši, jo tās ir interesantas, jaukas un pamācošas; pasakas raisa bērnos mīlestību, interesi un zinātkāri par dzīvi. Bet vai zināji, ka Tukuma novada Džūkstes pagastā ir arī īpašs muzejs, kas veltīts pasakām, stāstiem un teikām?

Džūkstes pasaku muzejs, dibināts 2001. gada decembrī, atrodas bijušajā Lancenieku skolas ēkā, kurā no 1883. gada janvāra līdz 1903. gada martam dzīvoja un strādāja skolotājs, rakstnieks, pasaku un teiku krājējs, pētnieks, dārznieks un sabiedriskais darbinieks Ansis Lerhis-Puškaitis (1859–1903), kurš dēvēts arī par latviešu Pasaku tēvu. Viņš teikas un pasakas ir izmantojis savā darbā, lai attīstītu bērnu iztēli un domāšanu un ieaudzinātu latvisko vērtību sistēmu.

Pasaku nozīme bērna attīstībā

Martha Decker /flickr.comMartha Decker /flickr.com

Ir būtiski atcerēties, ka bērni uztver pasakas ļoti tieši, proti, darbojošies varoņi mazajam var būt nepazīstami, taču problēmas un izjūtas, ar kurām tie saskaras, bieži ir ļoti patiesas. Pasakas palīdz bērniem izprast mulsinošas un sarežģītas jūtas, ko viņi paši vēl nespēj ietērpt vārdos. Pasakās un stāstos ietverti dažādi simboli un pamācības, ar kuru palīdzību gan pieaugušie, gan bērni spēj atrast atbildes uz dažādiem savas dzīves jautājumiem.

Stāsti attīsta bērna valodu un raisa interesi lasīt pašam; tie māca tautas kultūru un tradīcijas, morāles principus un vērtības, kā arī problēmu risināšanas prasmes. Bērni mācās no pasaku un stāstu varoņiem un fantazē par to, kā rīkotos viņu vietā.

Pasaku tēvs

Sandrine Néel /flickr.comSandrine Néel /flickr.com

Pirms 161 gada Talsu pagasta "Cīrulīšos" zemnieka ģimenē dzimis latviešu tautas pasaku krājējs un sabiedriskais darbinieks, rakstnieks Ansis Lerhis-Puškaitis. Tikai pateicoties viņa pašaizliedzīgajam darbam, daudzas latviešu tautas pasakas saglabātas līdz mūsdienām. Aptuveni 6000 pasaku Pasaku tēva sakārtojumā izdotas septiņu sējumu krājumā "Latviešu tautas teikas un pasakas" (1891–1903).

Ar folkloras vākšanu Lerhis-Puškaitis sāka nodarboties 1880. gadā, strādādams Džūkstē par skolotāju, un vērsies pie sabiedrības ar aicinājumu iesūtīt pasakas un teikas, kuras tad krāja un kārtoja. Viņa mērķis bija caur latviešu teikām un pasakām attīstīt bērnos domāšanu, iztēli, atklāt dabas spēku, ticību labajam, izceļot latviešu darba tikumu un citas latviskās dzīves vērtības, tādā veidā veicinot latvisko identitāti un pašapziņu.

Džūkstes pasaku muzejs

Dāvis Kļaviņš /flickr.comDāvis Kļaviņš /flickr.com

Anša Lerha-Puškaiša dzīve un darbība noritēja Džūkstes pagasta Lanceniekos, tāpēc arī Džūkstes Pasaku muzejs ir vieta, kur tiek iedzīvināta viņa laiku vide; vieta, kur atdzimst pasakas, kur ikvienam ir dota iespēja tās izdzīvot un sajust. Muzeja izstāžu tēmas sakņojas teikās un pasakās, tostarp A. Lerha-Puškaiša pierakstītajās un paša sacerētajās.

Apmeklētāji aicināti klausīties Džūkstes pasakas un stāstīt pašu dzirdētās, noskatīties leļļu izrādi un tajā piedalīties, apskatīt izstādes un pašiem radīt pasaku tēlus, kā arī sarīkot bērniem sirsnīgas dzimšanas dienas ballītes.

Dalies ar šo rakstu

Uz sarakstu
Pilseta24.lv neatbild pievienotajiem lasītāju komentāriem, kā arī aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā Pilseta24.lv patur tiesības liegt komentēšanas iespēju. Komentāros publicējamā teksta garums ir ierobežots līdz 1000 zīmēm. Nereģistrētiem lietotājiem ir aizliegta HTML un hipersaišu publicēšana!
Komentāri (0)