Lielākā lauksaimniecības kultūru ražība pērn bija Dobeles, Aizputes un Neretas novados
Statistikas pārvaldē informēja, ka lielākā graudaugu ražība 2017.gadā bija Dobeles novadā. Vidēji Latvijā 2017.gadā no viena hektāra nokūla 38,3 centnerus graudaugu, bet Dobeles novadā gandrīz divreiz vairāk - 64,9 centnerus no hektāra.
Arī vairākos citos novados pērn reģistrēta augsta graudaugu ražība, kas bija no 49 līdz 65 centneriem no hektāra. Tostarp Zemgalē - arī Rundāles, Bauskas, Jelgavas, Tērvetes un Auces novados, Pierīgā - Baldones, Ķekavas, Olaines, Sējas, Tukuma un Jaunpils novadā, Kurzemē - Durbes, Grobiņas, Saldus un Brocēnu novadā, kā arī Vidzemē Beverīnas novadā.
Pākšaugu (zirņu, pupiņu, pupu, vīķu, lupīnas) vidējā ražība pērn Latvijā bija 29,7 centneri no hektāra, bet vairākos Zemgales novados - Auces, Dobeles, Tērvetes, Jelgavas, Rundāles, Bauskas, kā arī Kurzemē - Pāvilostas, Durbes un Aizputes, Pierīgā - Jaunpils un Sējas, Vidzemē - Rūjienas un Latgalē - Zilupes novadā ievākts no 38 līdz 48 centneriem no hektāra. Augstākā pākšaugu ražība bija Aizputes novadā, kur tā bija 48,1 centners no hektāra, par vairāk nekā 60% pārsniedzot vidējo rādītāju.
Savukārt rapša vidējā ražība pērn valstī bija 27,8 centneri no hektāra. Tostarp Zemgalē - Tērvetes, Rundāles un Neretas novados, kā arī Pierīgā Ikšķiles novadā novākti 36-44 centneri no hektāra. Augstākā rapša ražība bija Neretas novadā, kur iegūti 44 centneri no hektāra.
Centrālā statistikas pārvalde ir sagatavojusi eksperimentālās statistikas datus par graudaugu, pākšaugu un rapša vidējo ražību novados par periodu no 2015. līdz 2017.gadam, izmantojot ikgadējā augkopības apsekojuma rezultātus. Izlases metode un apmērs paredzēts valsts un reģionu līmenim, bet vienlaicīgi nodrošina ticamus datus arī novados.
Uz sarakstu
