Liepājas muzejs saņēmis dāvinājumā materiālus par ērģeļu būvētāju Jēkabu Jauģieti
Ērģeļu būvnieka mazmeita Cecīlija Lebedeva muzejam dāvinājusi vērtīgas fotogrāfijas ar ērģelēm no dažādām Latvijas vietām, sarakstes ar ērģeļu detaļu ražotnēm Vācijā, kā arī daudz personīgu rokrakstu, tostarp Jēkaba Jauģieša dzejoļus, kas veltīti viņa dēlam. Muzeja kolekcijā nonākušas arī vēstules, kurās rakstīts par ērģeļu būvniecību, izmaksām un sarežģījumiem, kas radušies labojot ērģeles.
Muzejs kopumā ieguvis 96 ērģeļu būvētāja un viņa dēla ērģelnieka Tobija Jauģieša personīgā arhīva vienības.
Liepājnieks Jēkabs Jauģietis dzimis 1874.gada 21.maijā un bija viens no slavenākajiem latviešu ērģeļbūvētājiem Latvijā 19. un 20.gadsimta mijā.
Jauģietis ne tikai būvēja jaunus instrumentus, bet arī vairākās Latvijas baznīcās rūpējās par ērģeļu uzturēšanu, tās labojot, restaurējot un pārbūvējot. Piemēram, 1910.gadā viņš pārbūvējis Jelgavas Annas baznīcas ērģeles, bet 1936.gadā - Rucavas baznīcas ērģeles.
Kad Liepājas Svētās Trīsvienības baznīcā par ērģelnieku sāka strādāt Jēkaba dēls Tobijs Jauģietis, abi kopā rūpējās par šīs baznīcas ērģelēm. 1944.gadā padomju kara aviācijas uzlidojuma laikā, kad Svētās Trīsvienības baznīcai līdzās dega viesnīca, viņi ar ūdens spaiņiem dzēsa visus degošos priekšmetus, kas ielidoja pa izsistajiem logiem no degošās viesnīcas.
Uz sarakstu
