LVT grūti nokomplektēt elektriķu, konditoru un šuvēju grupas
Patlaban Liepājas valsts tehnikumā (LVT) mācās 1393 audzēkņu, un, kopumā ņemot, gandrīz visas LVT izglītības programmas ir vienlīdz pieprasītas, tomēr gadu no gada ir grūtības nokomplektēt audzēkņu grupas tādās specialitātēs kā elektriķis, konditors, šuvējs, pilsētas informācijas portālam Liepāja24.lv pastāstīja Profesionālās izglītības kompetences centra "Liepājas valsts tehnikums" (PIKC LVT) direktors Agris Ruperts.
"Sabiedrībā izveidojies ne visai pozitīvs priekšstats par šīm profesijām, kas, lielākoties veidojas darba devēju attieksmes dēļ pret šo profesiju darbiniekiem". Tajā pat laikā ļoti populāras ir automehāniķa, komercpakalpojumu darbinieka, finanšu darbinieka, viesmīlības pakalpojumu darbinieka izglītības programmas, norāda A.Ruperts.
Patlaban Latvijā tiek īstenoti vairāki Eiropas Savienības līdzfinansēti projekti ar mērķi veicināt profesionālās izglītības pievilcību, izglītības satura pilnveidi un profesionālo mācību priekšmetu pedagogu kompetenču pilnveidi. Profesionālās izglītības iestāžu infrastruktūras un mācību aprīkojuma modernizācijas mērķiem arī tiek novirzīti ievērojami līdzekļi. Tajā pašā laikā A.Ruperts uzskata, ka, ļoti liela nozīme profesiju popularizēšanai ir dažādu nozaru profesionālām asociācijām, darba tirgus pārstāvjiem, uzņēmējiem, nevis tikai profesionālās izglītības iestādēm.
Lai gan demogrāfiskā situācija valstī ir atstājusi iespaidu uz tehnikuma audzēkņu skaitu, lielāku iespaidu atstāj iedzīvotāju migrācija uz ārzemēm. Turklāt savu lomu spēlē arī vispārizglītojošās skolas un to ietekme. Pamatskolu un vidusskolu beidzēji bieži dodas iegūt augstāko izglītību nevis tāpēc, ka tiem vienmēr ir vēlme iegūt augstāko izglītību, bet gan tāpēc, ka vispārizglītojošās skolas mērķtiecīgi cenšas paturēt pēc iespējas vairāk skolēnu skolā.
Jautāts, kā veicināt profesionālās izglītības prestižu Latvijā, A.Ruperts skaidro, ka profesionālā izglītība nevar būt atrauta no norisēm sabiedrībā. Tādēļ būtu jādomā par mehānismiem, kā izglītības procesu saistīt ar reālo darba vidi, kā motivēt uzņēmējus sadarboties ar izglītotājiem. Viņaprāt, nereti ir situācijas, kad skolas gatavo speciālistus, ko tās spēj un prot sagatavot, nevis tos, kas būtu nepieciešami konkrētajā reģionā. Uzņēmējiem bieži ir grūti plānot savu darbību vairākus gadus uz priekšu mainīgās likumdošanas un tirgus situācijas dēļ. Līdz ar to bieži nākas dzirdēt, ka profesionālajā izglītībā gatavo ne tos speciālistus, kas būtu vajadzīgi. Bet, nezinot, kādi speciālisti darba tirgum būs vajadzīgi pēc četriem gadiem, izglītības iestāde nevar izsludināt uzņemšanu konkrētā specialitātē. Normāli būtu, ka nozare dod pasūtījumu izglītotājiem ar trīs līdz četru gadu redzējumu uz priekšu.
Viņaprāt profesionālās izglītības prestižu var paaugstināt mainot piedāvājumu. "Nevis startēt ar lozungu - nāc mācīties pie mums, jo tad tu kļūsi par to un to, bet gan - ja vēlies veidot savu karjeru konkrētā nozarē, ja vēlies strādāt konkrētā uzņēmumā, tad nāc pie mums, un tu varēsi apgūt nepieciešamās kompetences savai turpmākajai karjerai", pārliecināts ir A.Ruperts.