No šodienas Liepājā viesojas Latvijas Nacionālais balets ar populāriem iestudējumiem
"Liepājas pilsēta ir īpaša ar savām operas un baleta vēsturiskajām tradīcijām – Kurzemes pilsēta bijis pašiem savs operas un baleta teātris, bet pirmskara baleta vadītājs Alberts Kozlovskis, emigrējot uz Zviedriju, pat kļuva par Stokholmas Karaliskā baleta trupas baletmeistaru un horeogrāfu. Liepājniekiem šogad piedāvājam gan mūsdienu baletu, gan baleta klasiku – divus pretpolus, kas ļauj novērtēt mūsu baleta trupas plašās iespējas izpausties dažādos žanros" atzīmē baleta trupas vadītājs Aivars Leimanis.
Riekstkodis
Pētera Čaikovska balets Riekstkodis ir viens no populārākajiem iestudējumiem LNO. Balets Riekstkodis ar lieliem panākumiem tradicionāli rādīts ziemas mēnešos gan Latvijas publikai, gan viesizrādēs ārvalstīs. Iestudējuma pirmizrāde notiks 2000.gadā, tās horeogrāfs inscenētājs ir baleta mākslinieciskais vadītājs Aivars Leimanis, scenogrāfs un kostīmu mākslinieks Aleksandrs Vasiļjevs. Baleta darbība notiek Rīgā 19.gadsimta beigās - te jūtama pilsētas senlaicīgo ieliņu gaisotne, atrodami jūgendstilā veidoti interjeri, augu motīvi un efektīgi kontrasti: ārā ir ziema, bet telpās zied puķes. Atdzīvojas egļu rotājumi, spēļu mantiņas, un mazās Marijas sapņi par savu Princi sāk piepildīties. Viss notiek tieši tā, kā piedienas Ziemassvētku naktij.
Horeogrāfs Aivars Leimanis: "Baletā skatītāji varēs redzēt ne tikai manus jaunievedumus, bet arī klasiskās pērles – piemēram, rožu valsi un sniegpārsliņu valsi, kurus pārveidot nav iedrošinājušies savos iestudējumos pat Barišņikovs un Nurijevs. Jauniestudējuma scenogrāfiju un kostīmus veidojis krievu izcelsmes mākslinieks no Francijas Aleksandrs Vasiļjevs. Viņš baleta darbību ir pārcēlis uz 19.gadsimta beigām un par darbības vietu izraudzījies kādu Hanzas pilsētu - Lībeku, Brēmeni, bet, iespējams, arī Rīgu."
"Riekstkoža iestudējumam tika uzšūti 180 skatuves kostīmi, kuros atspoguļojas visa senlaicīgās dzīves kinematogrāfiskā patiesība. Daļa audumu ir atceļojusi no Francijas, daļa sameklēta tepat Rīgā. Arī eglei ir izmantoti tikai 19.gadsimta beigu rotājumu zīmējumi. Brīžiem baleta darbība norisinās zem galda, kur labprāt mēdz rotaļāties bērni, un tad mēbeles kļūst gigantiski lielas. Bet 2.cēliena pasakainajai saldumu pasaulei iedvesmu esmu smēlis latviešu gleznotāja Ludolfa Liberta daiļradē," par iestudējumu stāstīja A.Vasiļjevs.
Modernā baleta vakars
Baleta viencēliena "Ceļojumi" tapšanu lielā mērā arī iedvesmojusi mūzika. Horeogrāfs Maurisio Vainrots: "Jau sen esmu pētījis dažādu tautu mūziku. Iepazīstot šos skaņdarbus, kuru lielāko daļu radījuši nezināmi autori, bet kas saglabājušies cauri gadsimtiem, man radās ideja veidot baletu, kurā paust savu cieņu un mīlestību pret dažādajām kultūrām. Izvēlēties skaņdarbus nebija viegli, un es esmu pārliecināts, ka šis darbs nebeigsies ar "Ceļojumiem". Esmu izvēlējies dziesmas, kas veltītas zemei un mīlestībai. Esmu izvēlējies Andu kalnu mūziku no Argentīnas, tāpat arī mūziku no Baltkrievijas, Mongolijas un Indijas, mūziku, kas tiek dziedāta jidišā un citās valodās, par kurām mēs tik maz zinām. Darbs pie šī baleta man bijis vienlaikus iekšējs un ārējs ceļojums, un saskare ar šo materiālu manī atbalsojusi kaut ko senatnīgu."
Artura Maskata baleta Bīstamie skarai iestudējuma pirmizrāde notika 2006.gada 6.maijā. 2006.gadā Bīstamie sakari tika rādīti viesizrādēs Maskavā uz Staņislavska un Ņemiroviča - Dančenko vārdā nosauktās teātra skatuves, bet šogad balets iestudēts Polijā un 2011.gada vasarā tiks iestudēts Čehijā. Balets vairs nav aktīvajā LNO repertuārā, tāpēc liepājniekiem būs unikāla iespēja redzēt svītu no Bīstamajiem sakariem. Komponista Artura Maskata un horeogrāfa Kšištofa Pastora kopdarbs ar pirmo, vienīgo un ārkārtīgi veiksmīgo de Laklo romānu pamatā dramaturģiskās attiecības izspēlē un izdejo cauri dzīves lielo notikumu simboliem - ballēm. Bīstamās spēles ar cilvēkiem un jūtām neticami smalku intrigu arēnā spēlē kaislīgā marķīze de Merteija un aukstasinīgais vikonts de Valmons, norāda Inga Vasiļjeva, LNO sabiedrisko attiecību vadītāja.
Uz sarakstu
