Vilnītis pieļauj, ka LRA nākotnē jāpārtop par partiju
Komentējot LRA sniegumu nupat aizvadītajās parlamenta vēlēšanās, Vilnītis atbildēja, ka to nevar novērtēt ar plus zīmi, tomēr rezultāti neesot slikti. Viņš norādīja, ka pētījumu kompānija "Kantar TNS" LRA prognozēja 0,4% vēlētāju atbalstu, bet vēlēšanās tika iegūti 4,16% balsu. "Labs rezultāts ir reģionos, slikts Rīgā," sacīja Vilnītis, pamatojot rezultātus ar to, ka konkrēta piedāvājuma Rīgai programmā nebija, tā bijusi tendēta uz reģioniem. "Tas ir labs mājasdarbs, ja pēc četriem gadiem LRA atkal gribēs piedalīties vēlēšanās," viņš sacīja.
Tāpat Vilnītis pauda viedokli, ka lielu ietekmi uz Liepājas vēlētājiem atstāja polittehnologa Reiņa Točelovska paziņojums, ka viņš un Ģirts Kronbergs (LRA) pirms 2017.gadā notikušajām pašvaldību vēlēšanām finansējuši un atbalstījuši pilsētas mēram Uldim Seskam (Liepājas partija) neglaimojošo izdevumu "Par ko nekad nestāstīs "Kurzemes Vārds", lai gan patlaban abi politiskie spēki ir koalīcijas partneri domē. "Savu iespaidu tas atstāja ne tikai uz LRA, bet arī uz Liepājas partiju," pārliecināts Vilnītis.
LRA nākotni politiķis komentēja izvairīgi, sakot, ka vispirms "jānoplok pēcvēlēšanu posma emocijām". Viņš uzsvēra, ka partijā parādījušies jauni cilvēki ar, kuri var pretendēt uz līderu pozīcijām. Kā piemēru deputāts minēja Edvardu Smiltēnu, kurš pierādījis, ka neatpaliek no "jau daudzus gadus par līderiem esošiem biedriem". Vilnītis arī sacīja, ka būtu jāizmanto nākamie četri gadi, lai sakārtotu apvienību un padarītu vadības lēmumu pieņemšanu ātrāku. Viņš skaidroja, ka LRA funkcionē divu līmeņu vadība - valde un pārstāvju sapulce, un, "iespējams, šai apvienībai jātop par partiju, jo lēmumu pieņemšana ir smagnēja".
Lūgts nosaukt no Liepājas pilsētas skatpunkta vēlamāko nākamās valdības vadītāju, Vilnītis sacīja, ka pilsētas interesēs būtu cilvēks, kas saistīts ar Liepāju vai Kurzemi, bet lielas atšķirības viņš starp premjera kandidātiem nesaskatot. Vilnītis neizslēdza scenāriju, ka Jaunā konservatīvā partija un "KPV LV", sadalot atbildības jomas, nonāks pie kompromisa un premjera amatam varētu tikt virzīts kandidāts no citiem politiskajiem spēkiem, piemēram Artis Pabriks no "Attīstībai/Par!", kas, pēc Vilnīša domām, būtu pareizs risinājums.
Uz sarakstu
