Zatlers: Perfektā prezidenta meklēšana ir neauglīga
Viņš skaidroja, ka no prezidenta kandidātu meklēšanas līdz prezidenta darbam četru gadu garumā ir četri posmi. Mediji vistiešāk prezidenta ievēlēšanu var ietekmēt pirmajā posmā, kad konkrēti kandidāti valsts galvas amatam vēl nav izvirzīti. "Zinot aizkulises, mediju uzdevums ir izgaismot potenciālos kandidātus, arī visneiedomājamākos no tiem. Mēs taču meklējam jaunu prezidentu," stāstīja Zatlers, norādot, ka prezidenta kandidātam ir nepieciešama atpazīstamība, jo politiķi, ievēlot prezidentu, skatās reitingus. Šogad mediji esot intervējuši tikai ticamākos, labākos kandidātus. Tam arī sekojuši politiķi, kuri nevēlas būt nepopulāri.
Nākamajā posmā, kur jau ir izvēlēti konkrēti kandidāti Valsts prezidenta amatam, mediji vairs neko daudz nevar ietekmēt, uzskata Zatlers. Otrajā posmā līdz vēlēšanām mediji esot strādājuši labi, iepazīstinot ar katru kandidātu, tomēr tas daudz mazāk ir ietekmējis politiķu izvēli. Tagad, kad ir sācies trešais posms - no ievēlēšanas līdz zvēresta nodošanai -, medijiem vēl nevajadzētu topošajam prezidentam jautāt viedokli tā, it kā viņš jau būtu prezidents. "Starp ievēlēšanu un zvērestu prezidents veido komandu, nosaka savas prioritātes. Šobrīd svarīgi ir tas, kā top komanda, kancelejas struktūra, kas strādās četrus gadus. Par to ir jāinformē sabiedrība," norādīja Zatlers, aicinot gaidīt Raimonda Vējoņa runu pēc zvēresta nodošanas, kad viņš oficiāli būs kļuvis par Valsts prezidentu. "Vējoņa kungs vīziju par četriem gadiem pateiks runā pēc zvēresta, bet kritiku un visu pārējo, lūdzu, 100 dienas pēc zvēresta," uzsvēra eksprezidents.
Zatlers stāstīja, ka Vējonī pašlaik vēl neredz prezidentu, bet uzskata, ka viņš būs labs prezidents. "Svarīgi ir tas, cik ātri Vējonis apzināsies prezidenta funkcijas," norādīja Zatlers.
Valsts prezidenta Andra Bērziņa preses sekretāre Līga Krapāne atzina, ka, viņasprāt, mediju aktivitāte, izgaismojot prezidenta amata kandidātus, saturiski ir bijusi ļoti vērtīga. Sākoties tautas apspriešanai, esot parādījusies daļa, kas runājusi par prezidentu tikai pēc formas. Krapānei šķitis bīstami, ka tiek runāts tikai par prezidentam nepieciešamajām angļu valodas prasmēm un to, ka viņam vajadzētu būt salīdzinoši gados jaunam. Viņasprāt, prezidenta darbā svarīgākais ir saturisku ierosinājumu sniegšana. To veiksmīgums gan esot atkarīgs no prezidenta personības. Zatlers piebilda, ka ierosinājumu veiksmīgums ir atkarīgs no tā, vai sabiedrībai tas konkrētajā brīdī ir nozīmīgi. Tajā pašā laikā eksprezidents ir pārliecināts, ka prezidents var aktualizēt neērtus jautājumus, kurus parlaments nobīdījis malā kā neaktuālus.
Sociālantropologs Klāvs Sedlenieks norādīja, ka, viņaprāt, sabiedrībā ir apjukums saistībā ar prezidenta funkcijām. "Jautājums ir tāds - vai šovam bija jābūt?" norādīja Sedlenieks, runājot par mediju aktivitāti prezidenta vēlēšanu atspoguļošanā. Viņš norādīja, ka parlamentārās demokrātijas būtība ir tas, ka caur daudzveidīgo parlamentu var apkopot daudzveidīgos sabiedrības viedokļus. Balstoties Satversmē, prezidents ir sekundārs attiecībā uz tautas gribas izpausmi, norādīja Sedlenieks. Viņš arī komentēja, ka saistībā ar nepopulāriem jautājumiem parlamentam pašam vajadzētu tos uzņemties. Pēc Sedlenieka domām, prezidentam nevajadzētu uzņemties caurumu aizpildītāja lomu.
Cita starpā visi žurnālisti, kuri piedalījās diskusijā, vienojās, ka nākamajām Valsts prezidenta vēlēšanām vajadzētu būt atklātām. "Pirmā Baltijas kanāla" ziņu dienesta žurnālists Juris Rodins norādīja, ka mediju pūliņi prezidenta vēlēšanu atspoguļojumā atduras pret to, ka tās ir aizklātas. "Visas cerības uz to, ka nākošajās vēlēšanās mediju cilvēkiem būs lielāka teikšana šajā jautājumā," teica Rodins. Žurnāla "Ir" galvenā redaktore Nellija Ločmele uzsvēra, ka vienīgais iemesls aizklātajam balsojumam ir, lai pēc tam varētu melot par to. Arī Latvijas Televīzijas diskusiju raidījumu vadītājs Gundars Rēders piekrieta Ločmelei, norādot, ka neredz pamatojumu tam, kāpēc Valsts prezidenta vēlēšanas nav atklātas.
Žurnālistiem iebilda Sedlenieks un Krapāne, kura norādīja, ka opozīcijas balsis nav uzskatāmas par toksiskām. Sedlenieks skaidroja, ka problēma slēpjas nevis vēlēšanu procesā, bet tajā, ka neuzticamies deputātiem, kuri balso par Valsts prezidentu. Viņiem oponēja Zatlers, norādot, ka, ja deputāts nevar pamatot savu balsojumu, tad šāds deputāts nav vajadzīgs.
Uz sarakstu
